30894-6
Piekususi, nevar' vairs,
Sav' bāliņu mekledama.
Rītâ agri kalnâ kāpšu
Ķēniņam roku dot.
Kà uzkāpu, ta paliku,
Zemê tikt nevareju.
No ta kalna es redzeju
Trīs zvejniekus zvejojam.
Jūrmalnieki bālulini,
Redzejat man bālìnu?
-Ai, vidzemes zeltenites,
Tāds guļ jūŗas dibenâ.
Olas viņa vaigu grauze,
Vilnits matus purinaja.
-Jūrmalnieki bālulini,
Velkat viņu malinâ.
-Ak, Vidzemes zeltenites,
Ko soliet par vilkumu?
-Vienam došu linu kreklu,
Otram zīžu nēznociņu;
Trešajam nevareju,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmanim.
Sturmanits gudris vīrs,
Tas māk laivu zēģelèt
Pa vējam, pretim vēju,
Ka tas griežàs grozamu
Preti savam ienaidniekam.

17867-2
Es savami brāliņami
Mūžam laba nevēlešu,
Kam tas mani pats iecēla
Svešu ļaužu kamanâs.

23401-0
Sveša māte, cēlusès,
Kaktu kaktus izšļokaja;
Izšļokajse, atsēdàs,
Manî paļas nedabuja.

24247-0
Piedereja bāliņam
Sirmi zirgi, balti svārki;
Māsiņai nepieder
Visu mūžu vainadziņš.

26768-2
Kas guoedígs tàva dáls,
Guodam tur' lìgaeviņu:
Sagruožuojs kuimeliņu,
Ieuod pìcku ruoeciņâ.

24203-1
Izputejsi! veca bāba,
Tavu vieglu dancošanu!
Lec par sprīdi, lec par soli,
Jauna puiša gribedama.

3500-0
Ka man tāds arajiņš,
Kà jaunais bāleliņš,
Es nerieztu mūžiņâ
Vienas gaužas asariņas.

8187-0
Samalu māliti,
Sariteneju;
Paldies Dieviņam,
Kas palīdzeja.

6136-2
Spīdi, mans vainadziņš,
Caur deviņi stikla logi;
Man aizvede tautiņâs
Par deviņi robežiņi.

30187-0
Zili melni dūmi kūp
Pieguļnieku kalniņâ.
Kà tie melni nekupès,
Pieguļnieku ribas dega.