33642-2
Div' putniņi daiļi dzied
Vienâ lazda krūmiņâ;
Div' māsiņas rakstus raksta
Pie lodziņa sēdedamas.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra zīdu nēzdaudziņu.
Suņi rēja,vārti čīksta,
Es pa logu raudzijos,
Redzu savu arajiņu
Pa vārtiem iejājot,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu caunu cepuriti.
Es gribeju bildinàt,
Daudz ļautiņu redzetaju.
Vaj redz ļaudis,vaj neredz,
Brīv man savu bildinàt.
Pavaicaju arajam:
Kur guleji šo naksniņ'?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa,
Pie bērà kumeliņa.
Seglus liku pagalvî,
Ar pasegli apsedzos.
-Kad es būtu zinajusi,
Es būt' mīļi nosūtijsi
Pāri dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegties.

33642-1
Aiju,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
-Zem priedites,zem eglites
Smalkâ priežu siliņâ.
-Ko tu sedzi,ko tu klāji,
Ko tu liki pagalvî?
-Priedìt' sedzu,eglìt' klāju,
Paegliti pagalvî.
-Aiju,manu mīļu draugu,
Kaut es būtu zinajuse,
Es tev būtu aizsūtijse
Pāri dūju spilveniņu,
Pāri dūju spilveniņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Raibu deķi apsegai.

33642-7
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu skatijos,
Ieraudziju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot,
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepuriti.
Viņš pacēla cepuriti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai redz ļaudis, vaj neredz,
Brīv man savu bildinàt.
Draugu,manu mīļu draugu,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj Rìgâ,Jelgavâ,
Vaj pie laiskas mātes meitas?
-Ne Rìgâ,Jelgavâ,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņâ,siliņâ,
Pašâ sila vidiņâ.
-Draugu,manu mīļu draugu,
Ko tu klāji,ko tu sedzi?
Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvî?
-Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainiti,
Sīku,smalku paegliti,
To paliku pagalvî.
-Kaut es būtu zinajuse,
Kur gul mans mīļakais,
Ar gulbiti aizstelletu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.

33643-2
Ietum sērstu brāliņôs,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie ziedupites,
Nevareju pāri tikt.
Pasaplūcu ziedu šauju,
Teciņ's pāri pārteceju.
Ietum sērstu brāliņôs,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie zeltupites,
Nevareju pāri tikt.
Pasagrābu zelta šauju,
Teciņ's pāri pārteceju.
Ietum sērstu brāliņôs,
Ceļa labi nezinaju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavite rasu trauca.
Piegāju pie saules kalna,
Nevareju pāri tikt.
Paņēm' es saules meitu,
Teciņ's pāri pārteceju.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otrais brālis zirgu jūdza,
Tam iedevu zelta šauju;
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam iedevu saules meitu,
Tam iedevu saules meitu,
Smalku kreklu audejiņu.

33643-5
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Ziedupite celiņâ,
Nevareju pāri kļūt.
Ņēmu ziedu pilnu šauju,
Tad vareju pāri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Zeltupite lejiņà,
Nevareju pāri kļūt.
Ņēmu zelta pilnu šauju,
Tad vareju pāri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Tecedama apstājos:
Saules muiža kalniņâ,
Nevareju cauri kļūt.
Ņēmu saules jumpraviņu,
Tad vareju cauri kļūt.
Teku,teku pa celiņu,
Brāļu sēta lejiņâ.
Pirmais brālis vārtus cēla,
Tam iedevu ziedu šauju.
Otris jūdza kumeliņu,
Tam iedevu zelta šauju.
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam ta saules jumpraviņa.

33643-3
Tautiets mani padzinàsi
Silâi mazu gabaliņu;
Es tautieša dzinumiņu
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Ziedupiti lejiņâ.
Es, norāvis ziedu sauju,
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Zeltābeli kalniņâ.
Es, norāvis zeltāboli,
Tek' ar vienu tecejumu.
Tecedama uzteceju
Brāļa sētu kalniņâ.
Māršai devu ziedu sauju,
Brāļam zelta āboliņu.
Mārša ziedus noziedeja,
Brālits zeltu novizeja.

33643-4
Teku,teku pa celiņu,
Dabulo,dabulo!
Dateceju ziedupiti,
Dabulo,dabulo!
Pasajēmu ziedu šauju,
Dabulo,dabulo!
Tecins pāri pārteceju,
Dabulo,dabulo!
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju zeltupiti;
Pasajēmu zelta šauju,
Tecins pāri pārteceju.
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju saules muižu.
Iztek saules jumpraviņa,
Jēmu saules jumpraviņu.
Teku,teku pa celiņu,
Dateceju brāļa sētu.
Pirmais brālis vārtus vēre,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otris brālis durvis vēre,
Tam iedevu zelta šauju;
Pastaritis krēslu cēle,
Tam ta saules jumpraviņa.

33643-1
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku, taku pa çeļeņu,
Dateçèju zídu upi,
Dateçèju zídu upi,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu savu zídu šaùji,
Tacyns pòri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju zalta upi,
Dateçèju zalta upi,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu savu zalta šaùji,
Tacyns pòri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùce.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju saùļis muìžu,
Dateçèju saùļis muìžu,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu saùļis jumpraveņu,
Tacyns pàri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju bròļu sàtu.
Jaunókais bròļeļeņš,
Tys pasteìdze vòrtus vèrt.
Jaunókajam bròļeņam,
Tam tei muna zídu šaùje.
Videjais bròļeļeņš,
Tys pasteidze zyrgu jeugt.
Videjam bròļeņam,
Tam tei muna zalta šaùje.
Vacókais bròļeļeņš,
Tys pasteidze kráslu çeļt.
Vacókam bròļeņam,
Tam tei saùļis jumpraveņa.

33644-0
Trīs priedites silêi auga,
Visas trīs vien' gaŗum';
Vienu cirte,otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
To,kas līdzi locijàs,
To pametu siliņêi,
To pametu siliņêi
Vējiņam vēsinàt.
Trīs meitiņas ciemâi auga,
Vis's trīs vien' daiļum';
Vienu ņēma,otra nāce,
Trešà līdzi taisijàs.
To,kas līdzi taisijàs,
To pametu brālišôs,
To pametu brālišôs
Māršiņàm niecinàt.

33645-0
Treis vosoras sabaròju
Stallî lobu kumeļeņu,
Caturtâi vosorâ
Lyku sadlus mugorâ,
Lyku sadlus mugorâ,
Bèru rìkstus karmynâ,
Bèru rìkstus karmynâ,
Jòju meitu cìmeņâ.
Vínu saùvi meitóm devu,
Ùtru meitu mameņai,
Trešù saùvi pakaìşèju (pabòrstèju)
Pa meiteņu pagalmeņu.
Cikóm meitas rìkstus losa,
Jau saùļeite vokorâ;
Cikóm rìkstus salaşèja,
Jau saùļeite nùrìtèja.
-Kur tu jósi, cìma puìsi,
Kur guļési šù naksņeņu?
Guļ tepat, cìma puìsi,
Es vìteņu pataìşéšu,
Es vìteņu pataişéšu,
Klóšu bolltu paladzeņu.
Gulásim vínu vìtu,
Runósim vínu runu.
Veļ nav runa izrunóta,
Jau mameņa stòvu çeļ.
Vaìcoi mani mòmuļeņa:
Kò,meiteņa nùskumeiga?
Tu,mameņ, nazynòji,
Kaida muna nùskumšona:
Nu tò rìkstu kúdùļeņu (laşèjumu)
Myužam tautu rùceņâ.