33629-1
Kur tu skrìsi,vanadzeņ
Ar tím voska spòrņeņím?
Skrìšu ļìpas apsavàrtu,
Veļik ļela izauguşe.
Ļela,ļela,kupla,kupla,
Zori ļeika Daugovâ.
Dziļa,dziļa Daugaveņa,
Cyta vìta sakla beja.
Pa saklóm vìteņóm
Tí aug zalta puriņeņi.
Nu tús zalta puriņeņu
Es nùpynu vaiņudzeņu.
Sagòjuši cìma puìši,
Nùraun munu vaiņudzeņu.
Da, lyùdzami, atdúdit
Munu dòrgu vaiņudzeņu.
Lyùgdamós, praşeidama,
Pasùļèju cymdu pòru.
-Nagrybam cymdu pòra,
Grybam pošas adeitòjas.
-Da,lyùdzami,pagaìdit
Da cytam rudiņam,
Cikóm pyùru pìlàdeišu,
I teļeišu pìaudzeišu.

33630-0
Lai es braucu kur braukdamis,
Irbes gul ceļmalâ,
Irbes gul ceļmalâ,
Baida manu kumeliņu,
Baida manu kumeliņu,
Dauza manas kamaniņas,
Dauza manas kamaniņas,
Mētà manu līgaviņu.
Jūs,irbites,nezinat,
Cik maksaja kumeliņš:
Pieci simti dālderišu
Maksà manis kumeliņš.
Jūs,irbites,nezinat,
Cik maksaja kamaniņas:
Seši simti dālderišu
Maksà manas kamaniņas.
Jūs,irbites,nezinat,
Cik maksaja līgaviņa:
Ta naudiņa neskaitama,
Cik maksaja līgaviņa.
Kumeliņu jaunu pirkšu,
Kur es ņemšu līgaviņu!

33631-0
Līdacina zaļspurite,
Nāč ar mani spēleties,
Tu dziļâ jūrinâ,
Es ozola laivinâ.
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelišu.
Uzliek baltu zēģeliti,
Iet laivina mirdzedama.
Iet laivina mirdzedama
Līdz tautieša nama duru.
Tautiets mana laipu lika,
Zāģetame dēlitem.
Labak tēva dubļus bridu,
Ne tautinša laipas gāju,
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.

33632-0
Man bij daiļis arajiņis
Par visiem arajiem:
Zilas acis,sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali.
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemê.
-Nu ar Dievu,līgaviņa,
Ilgi tevis neredzešu.
Lai gan tevis neredzešu,
Allaž tevi pieminešu.
Pa trīs gadi ceturtâ
Nākšu tevi apraudzìt.
-Gāju rožu dārziņâ,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidij' savu arajiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arajiņa,
Vēl nav mana arajiņa,
Balta zirga jājejiņa.
Ceturtâ gadiņâ
Nu atjāja pie lodziņa.
-Labvakar,labvakar!
Mana jauna līgaviņa.
-Labvakar,labvakar!
Kà nu iet,arajiņ?
Kà nu iet,arajiņ,
Balta zirga jājejiņ?
-Gan jau labi,līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
-Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlin teicu,
Ka tu mani aizmirsisi.
Ka tu mani aizmirsisi,
Tāļus ceļus staigadams.
-Aiztais',meitiņ,savu logu,
Ar tev' vairs nerunašu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistakas,vēl daiļakas.
-Es iegāju raudadama
Savâ rožu dārziņâ,
Saplosiju vainadziņu,
Slaucij' gaužas asariņas.

33633-0
No rītina agri agri
Es izgāju bierzitêi,
Es izgāju bierzitêi
Apsedloju raibu zaķi.
Es nojāju līdz Kuldigu,
Vēl rasina nenogāja.
Pavaicaju lielkungim,
Kur likš' savu kumelinu.
Ieliek manu kumelinu
Zaļâi vaŗa stallitêi,
Zaļâi vaŗa stallitêi
Sudrabina redelem.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Ko ēd manis kumelinis.
Saulêi pļautu ābolinu,
To ēd manis kumelinis.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Ko dzeŗ manis kumelinis.
Skaidr' avota ūdentinu,
To dzeŗ manis kumelinis.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Sajāj visi lieli kungi,
Sajāj visi lieli kungi,
Grib no manis ziergu pierkt.
Neizdošu kumelinu,
Man sievina nelūkota.
Sēdu,sēdu,apskatu,
Pietek viena zeltainite.
Tai es došu savu roku,
Savas rokas gradzentinu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidarinu.
Manâi lopu laidarâi
Duj zeltiti avotini;
Vienâi dzēra raibas goves,
Otrâi bēri kumelini.

33634-0
Pirmodien,otrudien
Sapliķeju līgaviņu.
Jau trešdien,ceturtdien
Guļ kaktâ vaidedama.
Jau piektdien,jau piektdien
Nomirst mana līgaviņa.
Jau sestdien,jau sestdien
Aizbriņģeju kalniņâ.
Jau svētdien krodziņâ
Ar jaunàm meitiņàm.
Pirmdienâ mandagâ
Būs man jauna līgaviņa.

33634-1
Pyrmùdiņ, pyrmùdiņ
Kùkļes škéļu mežeņâ.
Ùtardiņ, ùtardiņ
Kùkļes ņešu şèteņâ.
Jau trešdiņ,jau trešdiņ
Kùkļei muna ļaùdaveņa.
Caturtdiņ,caturtdiņ
Nùmèrst muna ļaùdaveņa.
Jau pìktdiņ,jau pìktdiņ
Bolltejûs gaļdeņûs.
Jau sastdiņ,jau sastdiņ
Dzaltonôs smilkteņôs.
Jau svàtdiņ,jau svàtdiņ
Jau es patş krùdzeņâ,
Jau es patş krùdzeņâ,
Krùga golda gaļeņâ.
Kù dareit,nadareit,
Man nùmyra ļaùdaveņa;
Voj dzídót,voj raudót,
Voj jimt jaunu ļaùdaveņu?
Lobók dzížu,na kai raužu,
Jemu jaunu ļaùdaveņu.

33635-0
Šodien iešu baznicâ,
Koši,daiļi greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainiti.
Iekš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu mekledama.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu,apdeķotu.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jarunà.
Es ar savu runadama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicaja:
Ko,māsiņa,tu runà?
Es,brāliti,to runaju,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.

33636-0
Sēž' pie loga dziedadama,
Zīžautiņu rakstidama,
Gaidu savu mīļakaju
Pie manim atnākam.
Tur viņš nāk,tur viņš nāk,
Re,cik daiļi viņš tur nāk:
Kurpes kājâ,niedre rokâ,
Pirkstâ zelta gredzentiņš.-
Nu staigaju raudadama,
Gaidu savu dzērajiņu,
Gaidu savu dzērajiņu
No krodziņa pārnākam.
Re,kur nāk,re,kur nāk,
Re,kur žūpa vazajàs:
Vīzes kājâ,runga rokâ,
Lūku nasta mugurâ.
Tam mutite nemazgata
Visu cauru nedeliņu,
Tam galviņa nesukata
Visu garu vasariņu.

33637-0
Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod,māmiņa,man to meitu,
Kas to zīdu šķetinaja.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga zelta roze
Manâ galvas galiņâ.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņâ puškoties.
Ienāk viena,ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Ta norāva zelta rozi,
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Ieliek zelta šūpulî.
Šūpo,Māra,to šūpliti,
Te gul puiša dvēselite,
Te gul puiša dvēselite,
Žēlabâsi nomiruša.