13243-1
Jāju Prūšu zemitêi,
Prūšu meitu lūkoties;
Jau atradu Prūšu meitu
Samalušu sijajot.
Es tai devu labu dienu,
Viņa slauka asariņas .
Neraud gauži, Prūšu meita,
Tūlit līdzi nevedišu.
Gaidi citas otradienas,
Slauki sētas pagalmiņu.
Noslaucijse, pakaisijse
Smalkàm rožu lapiņàm,
Gaidi mani atjājoti
Barotiemi kumeļiem.-
Sijà auzas, Prūšu meita,
Baro manu kumeliņu!
-Nej sijašu, nej barošu,
Nei tu tiki prātiņam;
Lai sijaja, lai baroja,
Kam tu tiki prātiņam.

13244-0
Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņâ;
Jau atradu Leišu meitas
Samalušas, sijajot.

13244-1
Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņâ;
Jau atradu tautu meitu
Samalušu, sijajot.

13244-2
Agri muni gaiļi dzíd,
Agri kópu Daugaveņu.
Jau atrodu tautu maitu
Samolušu sejòjùt.

13245-3
Miezišami balts miltiņis,
Ko līdz baltis, sēnalotis;
Bajarami dailas meitas,
Ko līdz dailas, netikušas.
Tīšam jāju svētu rītu
Bajar' meitas lūkoties.
Bajariņa pavārtê
Ronu kuplu ozoliņu,
Ronu kuplu ozoliņu,
Tur piesēju kumeliņu,
Tur piesēju kumeliņu,
Eim' bajara istabâ.
Ronu meitu māmuļiti
Slaukam nama istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî
Raksta zīda nēzdociņu.
-Ai, māmiņa, tavas meitas
Ar vakara gulumiņu.-
Kraukļi, vārnas satupuši
Gar bajara sētmalèm,
Gaida vienu izvedam
Ar barotu kumeliņu.

13245-7
Sen dzirdeju ciemiņôsi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabâ.
Kad iegāju istabâ,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidìt.
Eimu pats kambarî
Raudzìt zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitèm.

13245-5
No jūriņas izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi,
Kam tie zelta segli bija,
Tam es kāpu mugurâ;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
Jāj' pie meitu māmulites.
Meitu māte istab' slauka.
Labdien, labdien, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
-Manas meitas kambarî,
Visas vienu darbu dara.
Ej, puisiti istabâ,
Sēdies galda galiņâ.
-Sēdu, sēdu, gaidu, gaidu,
Nevar' goda sagaidìt.
Ceļos es no galda gala,
Iem' raudzìt kambarî.
Saimenieces meitas guļ
Vakareju gulejumu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es māceju guldinàt
Vakarôs vēlu, vēlu,
Rītiņôs agri, agri
Rītiņôs agri, agri
Ar ābeļu rīkstitèm.

13245-4
Miezitim balts miltiņš,
Ko līdz balts, sēnalots;
Bajaram daiļas meitas,
Ko līdz daiļas, netikušas.
Tīšam jāju svētu rītu
Pie bajara meitiņàm.
Kuplis auga ozoliņš
Bajariņa pavartâ,
Tur piesēju kumeliņu
Pie kuplaja ozoliņa.
Kad piesēju kumeliņu,
Kājàm gāju namiņâ.
Satiek' vecu māmuliņu
Slaukam namu, istabiņu.
Labrīt, veca māmulite!
Kur tàs tavas daiļas meitas?
-Manas meitas kambarî
Zaro zīļu vaiņadziņus.
Ej, puisiti, istabâ,
Sēd aiz galda, gaidi goda.
-Ilgi sēdu, goda gaidu,
Nevar goda sagaidìt.
Eim' raudzit kambarî,
Ko dar' tavas daiļas meitas.
Tavas meitas apgulejšas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu,
Vakar kāju āvumiņu.
Sen dzirdeju, nu redzeju
Bajariņa meitu godu.

13245-6
Sebu jāju svētu rītu
Bajar' meitu lūkoties.
Pie ābeles zirgu sēju,
Liepâ kāru pātadziņu,
Pats iegāju istabâi.
Māte slauka istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarêi,
Rotà zīda nēzdodziņus,
Rotà zīda nēzdodziņus,
Zaro zīļu vainadziņus.
-Iem' tīšām kambarêi.
Krēsli vien izcilati.
Kur, māmiņa tavas meitas?
Krēsli vien izcilati.
-Manas meitas agri celtas,
Atmiedziņu noguleja.
-Sēž' zirgami mugurâi,
Jāj' mājâs ziņģedams,
Lai palika bajar' meitas,
Kur augušas, kur bijušas.

13245-0
Agri jāju svētu rītu
Bajarmeitu lūkoties.
Pie bajara nama duri
Aug duj' kupli ozoliņi.
Pie ta viena zirgu sēju,
Pie ta otra zobentiņu.
Es atradu meitu māti
Slaukam nama istabiņu.
Kur māmiņa, tavas meitas,
Kad tu pati namu slauki?
- Manas meitas kambarêi
Zaro zīdu vainadziņu.
Ej, puisiti, sēd pie galda
Gaid' ar godu ieejam.
- Sēdu, sēdu, gaid' ar godu,
Nevar' godu sagaidìt,
Nevar' godu sagaidìt,
Gāju patis kambarêi.
Ai, māmiņa, tavas meitas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu,
Neslaucitu istabiņu.
- Ne, puisiti, tas nav tiesa,
Atmiedziņu apgulušas.
- Tādas visas bajarmeitas,
Vainadziņu pušķotajas.