29349-0
Govu gani Dievu bērni,
Kà vanagi lidinaja;
Cūku gani vella bērni,
Kà rupuči vazajàs.

1591-0
Dod', kūma, nēzdaugu, dod sieru līdz;
Neņemšu nēzdaugu bez laba siera.

10241-0
Man Laìmeņa ìdavuşe
Gùdamù zeìdauteņu.
Kur, Laìmeņ mòmuļeņ,
Gùdauteņu izglobavu?
-Kad ídama tauteņôs,
Idúd mížu oròjam;
Oba div' slaùkotéş
Da meudeņa gaļeņam.

23583-0
No tālienes es pazinu,
Kur tek meitu māmulite:
Tieva, tieva kà bitite,
Vienu plandu villainite.

5307-0
Dēli auga kà ozoli
Augsta kalna galiņâ;
Meitenites lejiņâ
Kà niedrites šūpojàs.

32907-0
Vai, Jāniti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepuriti!
Apakš tavas cepurites
Auga mani mieži, rudzi.

26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

10714-0
Smuks puisits, balts zirdziņš
Ar lielôs tīrumôs;
Par Laimiņas likumiņu
Tas būs mans arajiņš.

9267-2
Şéd, Laimiņ, çeļa malî,
Na munôs komonôs;
Slymu meužu man lykuşe,
Gaìdi munu vyzynomu.

26797-1
Rikšņim bèreiti palaižu
Pa garú syla molu.
Teci, munu kumèļeņ,
Teva gaìda, maņa gaìda:
Teva gaìda auzu siļe,
Maņa jauna ļaùdaveņa.