33620-4
Ņemu pauni pār plecèm,
Sāku silu lenderèt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašâ sila viducî.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vels uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecèm,
Sāku silâ lenderèt.
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit man par vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurinaju;
To es pēru, to mazgaju;
Nevareju izmazgàt.
Kas dos izmazgàt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visâ mūžiņâ.

33638-5
Puisits lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadìt,
Kur naksniņu pavadìt,
Kur miedziņu pārgulèt.
-Gul' tu zirgu stallitî,
Es telišu laiderî,
Kad rītâ gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es iekš' siena telitèm
Tavâ zirgu stallitî.-
Savâ zirgu stallitî
Lūdz viņš vietu pataisìt.
Es pataisu siena vietu.
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu.
Lūdz viņš zilas villenites.
Es uzklāju villeniti.
Lūdz man' pašu klāt gulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Tas nebija stundas laika,
Sāk ar naudu lielities:
Še,māsiņ,zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labak redzu zelta naudu
Ugunî sadegot,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa novalkaju.

2629-3
Cīrulit mazputnì,
Negul' ceļa malìnâ,
Rītâ brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitê;
Ieņems tevi karitê,
Aizvedìs Vāczemê;
Tur tev liks mežâ braukt.
Kad tu mežâ nobraucisi,
Tad tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurìsi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks pie kalej' iet.
Ko no kalej atnesisi?
Vienu sidrab' karautit'.
Kur mēs viņu glabasim?
Apuš zaļa lezdu cera (Vienâ liepu cerìnâ).
Kur palika lezdu cers (liepu cers)?
Tas nodaeg ar zil' uguni.
Kur palika zilais uguns?
To nodzēsa smalkais lietus.
Kur palika smalkais lietus?
Tas iegā mellupê.
Kur palika mellà upe?
Tur uzauga zaļa zāle.
Kur palika zaļà zāle?
To noēda melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
Tas aizgāj' uz debesim.

2629-1
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņâ,
Rītâ brauks lieli kungi,
Saņems tevi rociņâ,
Aizvedìs Vāczemê.
Tur tev liks malku cirst.
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas būs' nokalis,
Tad tev liks kaŗâ jāt.
Ko tu kaŗâ nopelniji?
-Vienu nieku kniepadatu.
Kur palika kniepadata?
-To iespraudu liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To nodzēse smalks lietiņš?
Kur palika smalkais lietiņš?
-Tas aizgāje var' upê.
Kur palika var' upite?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas noauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizgāja lielu mežu.
Kur palika lielais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie aizgāje debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî.

2221-8
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapts tev laba (labu) dara?
-Man ta izkapts sieniņu pļauj.
Ko tas sieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas sieniņš telitèm dodams.
Ko tàs telītes tev laba (labu) dara?
-Man tàs telītes pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas pieniņš bērniņiem dodams.
Ko tie bērniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie bērniņi cūciņas gana.
Ko tàs cūciņas tev laba (labu) dara?
-Man tàs cūciņas kalniņus rok.
Ko tie kalniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie kalniņi miezišus audzè.
Ko tie mieziši tev laba (labu) dara?
-Man tie mieziši alutiņu dod.
Ko tas alutiņš tev laba (labu) dara?
-Man tas alutiņš brāļiem dodams.
Ko tie brāļi tev laba (labu) dara?
-Man tie brāļi karâ iet.
Ko no kara tie atnesa?
-Divas zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu cintiņâ.
Kur palika ta cintiņa?
-Ta sadega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To izdzēsa smalks lietiņš.
Kur palika smalks lietiņš?
-Ieteceja upitê (straujupê).
Kur palika ta upite (straujupite)?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melnie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs;
Tur tie ēda, tur tie dzēra
Sudrabiņa biķeriem.

2686-10
Sniedze dara alutiņu,-
Kādus viesus sniedze gaida?
-Jau vakar, aizvakar
Sniedzes meita sadereta.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs brūtes ormaniņš!
-Dzenišam raibi svārki,
Tas bij brūtes ormaniņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas kamanu turetajs!
-Titilbiņš garkājiņš,
Tas kamanu turetajs.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs malkas cirtejiņš!
-Teteram gaŗš deguns,
Tas bij malkas cirtejiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs malkas nesejiņš!
-Glodeniņa malku nesa,
Cērpu galu laipodama.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas uguns kūrejiņš!
-Zalktis kūra uguntiņu,
Uz akmeņa guledams.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas ūdens nēsajiņš!
-Krauklišam melni svārki,
Tas ūdens nēsajiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs gaļas kapatajs!
-Vārniņai zila galva,
Ta bij gaļas kapataja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kāds būs pavāriņis!
-Zvirbulitis pavāriņis
Pelekàm biksiņàm.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs trauku mazgataja!
-Bezdeliga dūmu lozdna,
Ta bij trauku mazgataja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs alus nesejiņa!
-Cielaviņa čakla meita,
Ta bij alus nesejiņa.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas istabu slaucitaja!
-Lapsitei kupla aste,
Ta istabu slaucitaja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs dziesmu saucejiņš!
-Vilciņam dobja rīkle,
Tas bij dziesmu saucejiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas bij dziesmu dziedatajs!
-Cīruļam smalks balsits,
Tas bij labs dziedatajs.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs danču vedejiņš!
-Žagatai gaŗa aste,
Gaŗu danču vedejiņa.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs laba dancotaja!
-Stirnitei gaŗas kājas,
Ta bij laba dancotaja.