| 
                        
                          Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli). 
Katalogs >  ... >   Bāriņi, sērdieņi. >  Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).
  
Rezultāti: 61 - 70 no 225 4991-0 Es nebiju domajuse, 				Ko Dieviņš man vēlejis: 				Es nabaga sērdinite, 				Nu bajàra līgaviņa. 4991-2 Es nebiju domajusi, 				Ko Laimiņa vēlejusi (gādajusi): 				Es nabaga bārenite 				Grezna puiša līgaviņa. 4991-3 Es nebiju to cerejse, 				Ko bij Dēkle, Dievs vēlejis: 				Pirmak augu sērdienite, 				Pēc bajàra līgaviņa. 				Man Dēkliņa pataupijse 				Raženaju tēva dēlu. 4991-1 Es, augdama sērdienite, 				Tādas laimes necereju: 				Man Laimiņa nolikuse 				Diženo tēva dēlu. 4992-0 Es nebūtu domajuse, 				Ko Laimiņa vēlejuse: 				Man nabaga bērniņam 				Kļūt labâ(i) vietiņâ(i). 4993-0 Es raudaju, es tekaju, 				Man izgaisa māmuliņa. 				Raudadama, tekadama, 				Ieteceju niedrajâ. 				Tur atradu niedrajâ 				Trīs sudraba avotiņus. 				Vienâ dzēra raibas govis, 				Otrâ sirmi kumeliņi; 				Pie trešà avotiņa 				Trīs Laimiņas mazgajàs. 				Divas saka:Kur tu teci? 				Trešà klāti aicinaja. 				- Meitiņ, tava māmuliņa 				Guļ zem zaļo veleniņu, 				Guļ zem zaļo veleniņu, 				Saules mātes aplokâ.- 				Es saulitei pavaicaju, 				Ko dar' mana māmuliņa. 				- Zelta slotu ceļu slauka, 				Gaida tevis aizejot. 4993-4 Izgaisa maņ momuļeņa, 				Reita gonus vadejùt. 				Taku šurpu, taku turpu, 				Navá munys mòmuļeņis. 				Ìteçèju ļìpòjâ, 				Zelta zoru ìraùdzèju. 				Zelta zareņu lauzdama, 				Treiş jumpravys ìraùdzèju. 				Vína maņa klóto sauc ?, 				Ùtra klótu aicynoj'. 				Tej trešò tai saçèja: 				Kur teçési, bòriņeit? 				Kur teçési, bòriņeit, 				As tev mòti pastósteišu: 				Pošâ Dìva nameņâ 				Şéd aiz golda raksteidama. 4993-1 Apdziest mana uguntiņa, 				Pazūd mana māmuliņa. 				Ciemâ uguni dabuju, 				Māmuļiņas nedabuju. 				Māmuļiņas mekledama, 				Ieteceju ņiedrienê. 				No ņiedrienes izteceju,- 				Iztek zelta avotiņš. 				Pie ta zelta avotiņa 				Trīs Laimiņas mazgajàs. 				Divi saka:Kur tu ej? 				Trešà līdzi aicinaja. 				Kuŗa līdzi aicinaja, 				Ta pasaka māmuļiņu: 				Ej, meitiņ, tec, meitiņ, 				Lidz viņam kalniņam! 				Tur guļ tava māmuļiņa 				Zam zaļàs veleniņas.- 				 Celies, mana māmuļiņa, 				Es pacēļu veleniņu. 				Es stāstišu raudadama, 				Ko man dara sveša māte: 				Pliķi cirta, matus plēse, 				Kāju spēra pabeņķê. 4993-7 Teku šurpu, teku turpu, 				Sav' māmiņu mekledama. 				Uztek zelta avotiņu, 				Trīs meitiņas mazgajàs. 				Divas saka: Ej projam! 				Trešà klātu aicinaja, 				Ta pasaka raudadama: 				Tur guļ tava māmuliņa 				Baltu smilšu kalniņâ 				Apakš zaļas veleniņas. 4993-3 Es raudaju, es vaideju, 				Man pazuda māmuliņa. 				Raudadama, vaidedama, 				Aizteceju niedrainê. 				Tur atradu niedrainê 				Trīs sudraba avotiņus. 				Pie tiem trijiem avotiem 				Trīs māsiņas mazgajàs. 				Viena saka:Kur tu iesi? 				Otra klāti aicinaja; 				Trešà saka:Ko tu raudi, 				Tu atstāta bārenite? 				- Es raudaju, es vaideju, 				Man pazuda māmuliņa. 				- Dobitê, lāditê, 				Tur gul tava māmuliņa, 				Tur gul tava māmuliņa 				Baltâ smilšu kalniņâ. Rezultāti: 61 - 70 no 225  
                     |