33605-8
Uzkāpu kalniņâ
Atgriezu krūtes,
Lai mani redzeja
Leimaņa dēli.
Leimaņa dēliem
Labs kumelis,
Neiešu kājàm
Baznicâ.

2629-1
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņâ,
Rītâ brauks lieli kungi,
Saņems tevi rociņâ,
Aizvedìs Vāczemê.
Tur tev liks malku cirst.
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas būs' nokalis,
Tad tev liks kaŗâ jāt.
Ko tu kaŗâ nopelniji?
-Vienu nieku kniepadatu.
Kur palika kniepadata?
-To iespraudu liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To nodzēse smalks lietiņš?
Kur palika smalkais lietiņš?
-Tas aizgāje var' upê.
Kur palika var' upite?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas noauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizgāja lielu mežu.
Kur palika lielais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie aizgāje debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî.

15255-1
Dievs dod vilkam aklam būt,
Lācim strupu deguniņ';
Dievs dod meitu māmiņai
Tupu rāpu vazaties,
Kam meitiņu man nedeve
Pirmajâ jājumâ.

16909-0
Gluda, gluda man' galviņa
Māmuliņas glaudijum';
Kad glaudija sveša māt',
Vējiņš matus purinaja.

269-13
Padziedam nu, māsiņas,
Nu vienâ vietiņâ;
Dievs to zin, citu gadu
Kur mēs katra dziedāsim:
Cita šur, cita tur,
Cita tāļu tautiņâs,
Cita tāļu tautiņâs,
Cita smilšu kalniņâ.
Kas būs tāļu tautiņâs,
Sērst atbrauks bāliņôs;
Kas būs smilšu kalniņâ,
Mūžam vairs neatnāks.

2848-6
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarâ;
Mūs' māsiņa neuzauga
Ši devita vasariņa.

26074-5
Tà nedar', dēlu māte,
Kà tu biji lielijsies:
Ieslēgt podu klētiņâ,
Iemest vāli kaņepês.

13250-15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasàrgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešà zeltenite,
Ta iebēre silê auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racìs rožu dārziņà
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicâ,
Ienes Māres baznicâ,
Pakaŗ Dieva altarî.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.

30024-0
Vecajam tēviņam
Divi sirmi kumeliņi;
Būt' viņš manim vienu devis,
Es būt' viņa meitu ņēmis.