13646-19
Mūs' māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņâ.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malejiņa.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nav vairs pašas malejiņas.
Ko gaidat, bāleliņi,
Aunat kājas zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
-Nojājam simtu jūdzu,
Spēlè pieci spēlmaniši,
Spēlè pieci spēlmaniši
Ta simtiņa galiņâ.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Spēlejam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
-Ai, mīļie, spēlmaniši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs' māsiņa,
Ko vakar garam veda?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmaniši,
Piejājuši vaicajat,
Kur palika jūs' māsiņa.
-Nojājam otru simtu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kur palika mūs' māsiņa.
-Jājat kalna galiņâ,
Redzesat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgàm.
-Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkàs ciema suņi,
Taisa troksni sētiņâ.
Iztiek divas dzeltainites,
Tàs mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabâ.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vara vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņâ,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeram,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakat, sveši ļaudis,
Kur likàt mūs' māsiņu?
Vaj klētî ieslēdzàt,
Vaj druvâ raidijàt?
Ja klētîje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvâ raidijuši,
Rādat ceļu druviņâ.-
Sitam piešus zābakôs,
Lecam zirgiem mugurâ.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudadama.
Kur tu biji, mūs' māsiņa,
Kad mēs tevi meklejam?
-Tautas mani ieslēgušas
Klētî rudzu apcirknî,
Dzirdej' brāļus runajot,
Kājàm durvis izspārdiju.

12718-0
Ieraudzijse vien, pazinu
Bebreniešu jaunus puišus:
Šķībi stāv cepurite,
Greidi sēd kumeļâ.

14406-0
Kam, brāliti, tapinaji
Tautàm savu cepuriti?
Es teceju vārtus vērt,
Šķiet' brāliti atjājam;
Atjāj tautu rudacitis,
Mans asaru dzērejiņš.

27129-3
Garàm krogu, garàm krogu
Laižu savu kumeliņu,
Redzej' savu līgaviņu
Bez sidraba staigajam.

6037-3
Skataties, bāleliņi,
Kà stāv glīti vaiņadziņš.
-Valkà, māsa, pa godam,
Ziedèt zied vaiņadziņš.

4662-0
Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainiti;
Kà es soļus neskaitiju,
Priekš tevim tecedama.

5509-2
Kliņģerišu meita biju,
Kliņģerišu vainadziņš.
Vaj tadēļ man atjāja
No Tērpatas precenieki?

29693-2
Es apgriezu kumeliņu
Kāpostiņa lapiņâ;
Citi puiši nevareja
Auzu pūra sējumâ.

8895-2
Šurpu, turpu vējiņš loka
Smalku linu tīrumiņu;
Šurpu, turpu runà ļaudis
Ap to manu augumiņu.

26641-2
Kupla liepa, zemi zari,
Tur man tika šūpoties;
Pie māsiņas, pie bāliņa,
Tur man tika sērsti iet.