31500-0
Stārastiņ, velna bērns,
Nesit man ar ievas kūju;
Smirdès tava dvēselite,
Pie Dieviņa aiziedama.

19025-0
Dievs nedevi tādu klaju
Kāda klaja tâi sētâi:
Ne mietiņa neatradu,
Kur piesieti kumeliņu.

25872-11
Tatu dēl(i)s lielijàs,
Pieci bēri kumeliņi;
Es atradu līdumâ
Ar buciņu ecejam.
Es tam devu dievpalīgu,
Viņš ar kaunu nesaņēma.

33682-2
Lēņi lēņi Dieviņš brauce
No kalniņa lejiņâ,
Neļaudams vējiņam
Savu matu purinàt.

10073-0
Krustèm sviedu raibus cimdus
Sava pūra dibenâ;
Nedod Dievs man aiziet
Pie dzēraja tēva dēla.

27748-7
Nedod, Dieviņ, nedod, Laima,
Meitai mirti vainagâ!
Trīs gadiņi puiši gāja
Ap kapiņu raudadami.
"Ai dailaja mātes meita,
Būt' augšâji cēlusies;
Bùt augšâi cēlusies,
Es paceltu veleniņu.

26129-0
Nevar Dievs, nevar vels
Panāčniekus aizvadìt!
Gāja, gāja līdz durìm,
Atkal nāca atpakaļ.

33585-0
Izauga liepiņa
Klēts pakaļâi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētêi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautâs
Labvakariņu!

12460-3
Kupla liepa, zaļš ozols,
Celiņš vien vidiņâ.
Ja Dieviņš palīdzès,
Līgos liepa pie ozola.

30260-0
Ar bititi arti gāju,
Smilgu šķēlu lemešam;
Dieva dēli spandas vija,
Ābalziedus lasidami.