22660-4
Tieva, gara es uzaugu,
Brāļam maizi taupidama;
Kà niedrite locijos
Tautu dēla tīrumâ.
13397-1
Es puisiti piepeņķeju
Pie priedites siliņâ;
Kamēr puisis peņķejàs,
Es meitiņa gabalâ.
6064-0
Pircin pirku vainadziņu,
Dieviņš zina, vaj valkašu:
Tautiets galvu pagrozija,
Man naudiņu rēķinot.
12464-0
Visas meitas vīru grib,
Visas grib tēva dēlu.
Visi bija tēvu dēli,
Ne visiem tēvu zeme.
Avots: 401
Viss no avota»Krājums: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Viss no krājuma»Pagasts: Vidzeme, Kurzeme (un Zemgale )
Viss no pagasta»Kategorija: Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.
Viss kategorijā»4980-0
Dúd, Dìveņ, bòriņam
Dìvu rast ceļeņî,
Dìvu rast ceļeņî,
Laìmu ceļa gaļeņî.
8581-1
Lobók munu augumeņu
Byut' zemète ryudejuşe,
Na ļauteņi runovuši
Pa vysóm maļeņóm.
5130-0
Kam, tautieti, purvâ bridi
Pakaļ man bārenei?
Vaj neredzi sausa ceļa,
Kur aizgāja mātes meita?
5803-0
Brāļa birzi izstaigaju,
Rokâ nesu vainadziņu,
Lai tie mani nenobira
Brāļa pirkti vizuliši.
13646-27
Viena pate mūs' māsina,
Mēs deviņi jaunbrāliši.
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Mana veca māmuļite,
Ej, apraugi malejiņu.
Ienāk māte raudadama,
Malejiņa vairs nevaid.
Ko, brāliši darisim?
Sedlosim kumeliņus,
Vilksim lūšu kažociņus,
Liksim cauna cepurites.
Dzīsimiesa sav' māsiņu
Simtu judžu naksniņâ.
Topam simta galiņâ,
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa otru simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa trešo simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ,
Atrodam lielu ciemu.
Iztek tautu sīvi suņi,
Iztek veca māmuļite,
Iztek veca māmuļite
Sīvus suņus dzīdinàt.
Atdzīdina sīvus suņus,
Ieved visus istabâ,
Ieved visus istabâ,
Paceļ visiem zīļu krēslus.
Ne krēlôs nesēdàm,
Uz māsinu raugamies:
Sēd māsina kà puķite
Tautu galda galinâ,
Plānâ linu kreklinâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Alus kanna rocinâ.
619-2
Ar dziesmàm malti gāju,
Ar valodu istabâ,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.