25566-1
Nu iet vedekla
Diršļadama,
Vīra māte pakaļ
Ošļadama.

17121-0
Dzeltans brāļa kumeliņis
Kà dzeltana cielaviņa,
Tur vajaga zīda deķa
Zaļa zīda iemauktiņu.
Tautu meita brīnejàsi,
Tādu ziergu neredzejse.
Nebrīnies, tautu meita,
Tam cels tevi mugurâ,
Tam cels tevi mugurâ
Ar visàm villainèm.

22068-0
Gudrajam dēliņam
Ilgi jauna līgaviņa:
Ne tas drīzi pliķi cirta,
Ne aplam rūdinaja.

33871-0
Nelij vaira, lietus diena,
Jau Saulite gauži raud;
Es atradu ganidama
Divas Saules asariņas.

25341-1
Nāc laukâ, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos.
Ja tu būsi lēna, laba,
Tad uzsegšu villaniti;
Ja tu kāda skrabulene,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigaji maurodama,
Visus cērpus spārdidama.

26364-0
Sakàs tautas man' panākt
Ar labo kumeliņu.
Es par purvu sūneklî, -
Sastrieg tautu kumeliņš.

3725-0
To vietiņu gan zinaju,
Kur piedzimu, kur uzaugu;
Tàs vietiņas nezinaju,
Kur mūžiņu nodzīvošu.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

14302-0
Skanej' puri, skanej' meži
Uz sausiemi laiciņiem;
Danco tautu kumeliņi
Uz manàmi māsiņàm.

13284-2
Man solija Kurzemniece
Sav' meitiņu malejiņ'.
Nāc pie manim, Kurzemniece,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Samta kurpes šūdinaš'.
-Kur tu ņemsi, kas tev dos,
Tukšu roku turedams?
-Tu nezini, Kurzemniece,
Jaunu puišu gudribiņas:
Sieku turu zelta naudas,
Divi siekus sudrabiņa.