32204-0
Visi saka, visi saka,
Ka es kunga kara vīrs.
Kas dzirdeja manu Laimi
Ar Dieviņu runajot?

9657-0
Es uzaugu liela meita,
Puišam mutes nedevuse;
Ai, Dieviņ, debess tēvs,
Kà vareju nociesties?

953-1
Ar godiņu dziesmu dziedu,
Tas Dievam patikàs;
Ar godiņu dziedadama
Nolikš' savu vaiņadziņu.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

33994-0
Šķērsu dienu Saule tek,
Nakti šķērsu Mēnestiņš;
Šķērsu tek Dievam zirgi
Ni ēduši, ni dzēruši.

10528-0
Peleks tautu rudzu lauks
Viļņo ceļa maliņâ;
Būs Dieviņis novēlejs,
Es ēdišu to maiziti.

2692-7
Viens gans nomira, citi gani raudaja.
Cūka raka kapu augstâ kalnâ;
Dzenis kala zārku līkâ bērzâ;
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesîs Dievam sūdzèt;
Sīki mazi putniņi pātarus skaitija.
Žagata, bāba, bērzâ sēdeja,
Sajauca putniņiem pātarus.

8364-1
Dievs dod, apse, tev novīst,
Kam tu mani nobaideji;
Dievs dod algu tev, tautiet,
Par tavàm valodàm.

197-5
Izbirst manas labas dziesmas,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņi, lētu mūžu,
Pa vienaji salasišu.

13234-5
Vai, Dieviņ, ko darišu?
Grib brālitis mani ņemt.
Laidišos upitê
Raudavišu pulciņâ.
Labak upes raudavite,
Ne brāliša līgaviņa.