21159-0
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kāda mūsu vedamà:
Platas acis, plata galva,-
Kà no meža izskrējuse.

26135-1
Ar Dievu, ar Dievu
Nelūgti viesi!
Suns jūs saņēma,
Suns pavadija. -
Lūdzami, svešļaudis,
Neskaistaties!
Man tiesa darama,
Jums jaklausàs.

33755-4
Miglainâi rītiņâ
Dieva dēls jakti tura;
Trīs misiņa kucentiņi
Sudrabiņa irbes dzina.

29120-0
Gaŗa, gaŗa rindiņa
Cūciņu tek;
Dievs dod citu gadu
Jo gaŗu rindu.

30289-0
Bitit', Dieva kalponite,
Dievam dara gaišumiņu;
Pate sēd ozolâ,
Sveces deg baznicâ.

19273-0
Ēdat, grūžat
Jūs, bada bērni,
Neba mums tik vien,
Kà jums priekšâ:
Cita maize klētî,
Cita kambarî,
Vēl cita druvâ
Dieviņa rokâ.

34043-11
Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņâ,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapàt.-
Sakapaju Jùdu māti
Deviņôs gabalôs,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinìm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tâi rullî sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tâi skapî paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

33620-4
Ņemu pauni pār plecèm,
Sāku silu lenderèt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašâ sila viducî.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vels uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecèm,
Sāku silâ lenderèt.
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit man par vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurinaju;
To es pēru, to mazgaju;
Nevareju izmazgàt.
Kas dos izmazgàt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visâ mūžiņâ.

21965-1
Dod, Dieviņi, ko es lūdzu,
Staltam tēva dēliņam:
Klibu jāti, aklu braukti,
Snauduliti vizinàt.

8538-0
Ko, ļautiņi, dabujàt,
Ap manim runadami?
Ļaunu vārdu dabujàt,
Ne Dieviņa palīdzibu.