31979-1
Bāliņš, karâ aiziedams,
Atstāj māsu šūpulî;
Atnāk, karu izkarojis,
Atrod māsu rakstitaju.
Rakst', māsiņa, rakstidama,
Rakst' man kara karodziņu,
Rakst' man kara karodziņu
Deviņàm zvaigznitèm.

13137-0
Veca meita gauži raud,
Mani jaunu redzedama.
Vaj tu traka, veca meita,
Būs man jauna, ko mīlešu,
Bús man jauna, ko mīlešu
Kà sirsniņu azotê.

3553-0
Brālis man galvu glauda:
Neej, māsa, šoruden!
Ietin iešu, nepalikšu,
Brālitim spītedama,
Kadēļ brālis man nepirka
Baltu zīļu vainadziņu,
Baltu zīļu vainadziņu,
Pāri zelta gredzentiņu.

35006-1
Meitiš' iet pa ež',
Es tam ķer' pie pež';
Viš sīvs un traks,
Man stīvs kà rags;
Viš man grib sist,
Es viņ' grib' pist.

24771-0
Kas kait man nedzīvot,
Vainadziņu nevalkàt?
Vainadziņu valkajot,
Viegli soļi, lēts mūžiņš.
Kad noņēma vainaciņu,
Uzliek melnu cepuriti,
Ar melno cepuriti
Uzliek man grūtu dienu.

33-0
Es dziesmiņu daudz zinaju,
Man bij divi strīķa pūri,
Man bij divi strīķa pūri,
Divas mazas vācelites;
Kur tad vēl šādas tādas
Pa visàmi kabatàm.

2544-0
Viņ' ļauds ēd olas,
Viņ' ļauds ēd gaļu,
Kas man dos, kas man dos!
Ni katla kārs,
Ni guns kūrs,
Pietic's, pietic's kà citi vīri.

14609-1
Labvakaru, meitu māte!
Vaj dosita naktes mājas?
Kumeļami staļļa dangu,
Man istubas dubeninu;
Kumeļami auzu sili,
Man zelteni klātgulèt.
Ja, māmina, man nedosi,
Tad mēs dumpi turesim:
Tad es tevi izvedišu
Uz sklidaju ledutinu,
Šurpu turpu šļūcinašu,
Līdz meitinu apsolisi.

30576-1
Rītu gribu mežâ braukt,
To zin Dieviņš, kà man ies.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sieviņ' mani skubinaja:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Grietiņ' atvelk krūmu ragus,
Antiņš iztrin lielo cirvi.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ka nobraucu pie krūmiem
Cērtu apsi kniks un knaks.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Cērtu apsi kniks un knaks,
Apse lūza skanedama.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Te uz vienreiz atskatos,
U-ù, Dieviņ, baltiņš nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mežakungs baltiņu noķinķlejis
Un uz muižu novedis.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Eim' uz mājàm raudadams.
Nāk man preti mana sieva.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nāk man preti mana sieva:
Klausies, bāba, nu tev būs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mīļais vīriņ, neraud gauži,
Vēl mums ir viens zoslens mājâs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kad to meža kungam dosi,
Tad mēs baltiņu dabusim.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Bāžu zosi kulitê,
Eim' ar to uz mežkungmuižu.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, labdien, namiķiti!
Vai mājâs meža kungs?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paldies, paldies, apšu zagli!
Cienigs mežkungs mājâs ir.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sviežu zosi uz trepèm,
Eim' iekšâ pie meža kunga.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, cienigs meža kungs!
Vaj jūs baltiņu atdosit?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ja jūs baltiņu atdosit,
Tad jūs zostiņu dabusit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paskatos es pa logu,
U-ù, Dieviņ, zostiņas nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kuņa zosi apēduse,
Kulit' vien pametuse.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nu jau zinu, kas nu būs,
Nu jau manas biksas trīc.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sauc to garo Ansi iekšâ,
Lai man uzcērt piecpadsmit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
Lai man uzcērt piecpadsmit.

4574-0
Kur tecesi, sērdienite,
Pilnas krūtes sidrabiņa?
- Es tecešu uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiem.
Tur man kala vainadziņu
Trīs dimanta kalejiņi.
Priekšâ lika tīru zeltu,
Pakaļâi sidrabiņu.-
Atpakaļi tecedama,
Sasatiku dēlu māti.
Griez' man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu.
Tev teic esu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.