30299-3
Dievs aizliedza bititèm
Sarkano āboliņu,
Kam svētdienas nesvētija,
Darba dienas launadziņa.
18879-9
Sīka, maza ieteceju
Lielajôs dieverôs,
Ir saulites neredzeju
Aiz dieveru cepurèm.
30207-1
Dieviņš ? gauži žēlojàs,
Puišam grūta dzīvošana.
Lai aršana, ecešana,
Kur pieguļas gulešana!
Saimnieks prasa sētiņâ,
Vaj ir visi kumeliņi.
Vilks apēda kumeliņu
Ar visiem nadziņiem.
Tur, puisiti, tavas bandas,
Tava cauņu cepurite!
8606-0
Ļaudis mani aprunaja,
Uz atmata stāvedami.
Dievs dod viņiem nobālèt,
Kà atmata zālitei.
27593-0
Aiz ko man dvēselite
Drīz pie Dieva nenogāja?
Ni svētija svētdieniņas,
Ni saulites noejot.
15796-3
Tāļu biju, nezināju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Ka man brūte atsakot.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' es viņas apraudzìti.
Kà nojājis, tà ieraugu, -
Man sirsniņa gaužam sāpa.
Iemu klāti, domu roku,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Jau ar citu saderejse.
Ej projama, mana mīļa,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Ne ļautiņi neaizliedza.
Bij man vienas rozes dēļi
Tādu augstu žogu pīti?
Bij man vienas meitas dēļi
Turèt lielus sirdēstiņus?
Diezgan rožu dārziņâja,
Diezgan meiču māmuļiti.
Tīkamaju rozit' rāvu,
Tīkamaju meitu ņēmu.
Tīkamaja mātes meita
Ta būs mana līgaviņa,
Ta būs mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa,
Tam auziņu devejiņa,
Tam deķišu audejiņa.
33862-7
Melns vērsitis, balti ragi
Jūrmalâ niedres ēda.
Tas nebija melns vērsitis,
Tas Dieviņa kumeliņš;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
13234-6
Vai, Dieviņi, ko darišu?
Grib tautietis mani ņemt.
Maukšu savu vainadziņu
Zaļâ niedres galiņâ,
Metiš' savu gredzentiņu
Sīku kārklu ceriņâ,
Laidišos upitê
Raudulišu pulciņâ.
27856-0
Kam, Dieviņ, tik nedevi,
Kà manam mūžiņam:
Ceļam laba kumeliņa,
Mūžam vienas līgaviņas?
10939-0
Veci vīri, jauni puiši,
Palīdziet Dievu lūgt!
Ši devita vasariņa,
Man nejāja precenieki.
