Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs.
27591-0 Vai, dieniņa, man' dieniņa, Tu atnāci nezinama! Nu iet mana dvēselite Jēzus Kristus rociņâ. 27592-0 Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ, Kam jaunai man nomirt, Kam manai dvēselei Daudzi grēku nepelnìt! Es aizietu pie Dieviņa, Kà ieviņa ziededama. 27593-0 Aiz ko man dvēselite Drīz pie Dieva nenogāja? Ni svētija svētdieniņas, Ni saulites noejot. 27594-1 Diezgan labi, diezgan labi Man viņâ saulitê: Netin' spoļu vakarâ, Nededž' skalam abej' galu. 27594-0 Aiz ko mana dvēselite Drīz pie Dieva nenogāja? Vakarâ spoles tinu, Otru galu skalam dedzu. 27594-2 Kad es būtu zinajuse, Kà dzīvot šâi saulê, Netīt' spoļu vakarâ, Nedegt' skalu abu galu. 27594-3 Labi būs, labi būs Ir viņâ saulitê, Netin spoļu vakarâ, Nededz skalu abi gali. 27594-4 Nebūs labi, nebūs labi Tur viņâ saulitê, Kas tin vārpstu vakarâ, Abi gali skalam deg. 27594-5 Tie bij mani pirmie grēki, Pie Dieviņa pieejot: Vakarâ spoles tinu, Ačagarni skalu dedžu. 27595-0 Dieviņš veda dvēseliti Pliku, kailu debesîs; Te palika miežu lauki, Te mantiņa, bagatiba.
|