|  Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs. 27591-0Vai, dieniņa, man' dieniņa,
 Tu atnāci nezinama!
 Nu iet mana dvēselite
 Jēzus Kristus rociņâ.
27592-0Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
 Kam jaunai man nomirt,
 Kam manai dvēselei
 Daudzi grēku nepelnìt!
 Es aizietu pie Dieviņa,
 Kà ieviņa ziededama.
27593-0Aiz ko man dvēselite
 Drīz pie Dieva nenogāja?
 Ni svētija svētdieniņas,
 Ni saulites noejot.
27594-1Diezgan labi, diezgan labi
 Man viņâ saulitê:
 Netin' spoļu vakarâ,
 Nededž' skalam abej' galu.
27594-0Aiz ko mana dvēselite
 Drīz pie Dieva nenogāja?
 Vakarâ spoles tinu,
 Otru galu skalam dedzu.
27594-2Kad es būtu zinajuse,
 Kà dzīvot šâi saulê,
 Netīt' spoļu vakarâ,
 Nedegt' skalu abu galu.
27594-3Labi būs, labi būs
 Ir viņâ saulitê,
 Netin spoļu vakarâ,
 Nededz skalu abi gali.
27594-4Nebūs labi, nebūs labi
 Tur viņâ saulitê,
 Kas tin vārpstu vakarâ,
 Abi gali skalam deg.
27594-5Tie bij mani pirmie grēki,
 Pie Dieviņa pieejot:
 Vakarâ spoles tinu,
 Ačagarni skalu dedžu.
27595-0Dieviņš veda dvēseliti
 Pliku, kailu debesîs;
 Te palika miežu lauki,
 Te mantiņa, bagatiba.
 |