33130-0
Šos Jānišus pavadiju
Ar vizuļu vainadziņu;
Dievs dod man citus Jāņus
Ar aubiti sagaidìt.
3113-0
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kà, ar tēvu saderešu?
Man nolūza cirvam kāts,
Kaņupiti dzenojot.
8397-0
Es bij tāda nebēdniece,
Ne par ko nebēdaju,
Ne par Dievu, ne par velnu,
Ne par ļaužu valodàm.
21486-0
Smieklam, ļaudis, smejaties,
Ne manam augumam;
Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzinaja.
6842-1
Piedod, Dievis, manus grēkus,
Es svētdien grēkojos:
Es adiju raibus cimdus,
Zem altara sēdedama.
10604-1
Sārtas rozes vien ziedeja
Mana dārza maliņâ;
Dievs to zina, kur tas auga,
Sārtu rožu rāvejiņš.
Tepat auga aiz kalniņa
Tuvejôs nāburgôs:
Dižens puisis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
33675-0
Kur, Dievini, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas ēdìs tavu maizi,
Kas jel tevi pieminès?
13250-5
Divi dienas mežà gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajâi dieniņâ
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanâs,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņâ;
Otra mani pašu ved
Smukâ liepas istabâ.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminèt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm,
Zem rozišu lapiņàm
Dzeltenâs smiltiņâs.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicâ.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.
24745-4
Paldies Dievu Dieviņam,
Šogad pekas devušàs:
Anneniešu meitiņàm
Baltas pekas galviņâ.
10253-0
Manis dēļ jauni puiši
Vaj auguši, neauguši,
Man Dieviņis pavēleja
Atraitim roku dot.
