Sedz un sadieg sagšu, villani.
Katalogs > ... > Brūte vilcinādamās ģērbjas. > Sedz un sadieg sagšu, villani.
17064-1 Stāvu lēca, nozviedzàs Tautu bēri kumeliņi, Redzej' mani staigajam, Redz villaines cilajam. 17064-2 Stāvu lēca, nozviedzàs Tautu dēla kumeliņš, Redzej' mani apsedzot Piecu pāru villainišu. 17064-0 Stāvu lēca, nozviedzàs Tautu dēla kumeliņš, Redzej' mani sasedzot Piecas baltas villanites. 17065-0 Steidz, māmiņa, sagšu segt, Lai nebirst asariņas, Lai nebirst asariņas Uz tavàm rociņàm. 17066-0 Tālu vējinš i nopūta Diegieloku villainiti; Kam dzīparu locijusi, Te iepūstu kaimiņôs. 17067-0 Vakar mani māte kūla, Ūdenî mērcedama; Šodien sedza villainiti, Asariņas slaucidama. 17068-2 Kalnê bija, ielejs tapa, Ar brāliti runajot: Brālim pieci brūni svārki, Man deviņas villainites. 17068-8 Tev, tautiet, treju svārku, Man deviņas vilnainites; Zemei dobe ielīkuse, Kur mēs abi stāvejam. 17068-7 Tev, tautieti, treju svārku, Man bij treju villainišu; Līcin līka ta vietiņa, Kur mēs abi stāvejàm. 17068-4 Kalnu leju iestāveju Ar tautieti runadama; Tev, tautiet, triju svārku, Man trijada valodiņa.
|