| 
                        
                          Sedz un sadieg sagšu, villani. 
Katalogs >  ... >   Brūte vilcinādamās ģērbjas. >  Sedz un sadieg sagšu, villani.
  
17064-1 Stāvu lēca, nozviedzàs 				Tautu bēri kumeliņi, 				Redzej' mani staigajam, 				Redz villaines cilajam. 17064-2 Stāvu lēca, nozviedzàs 				Tautu dēla kumeliņš, 				Redzej' mani apsedzot 				Piecu pāru villainišu. 17064-0 Stāvu lēca, nozviedzàs 				Tautu dēla kumeliņš, 				Redzej' mani sasedzot 				Piecas baltas villanites. 17065-0 Steidz, māmiņa, sagšu segt, 				Lai nebirst asariņas, 				Lai nebirst asariņas 				Uz tavàm rociņàm. 17066-0 Tālu vējinš i nopūta 				Diegieloku villainiti; 				Kam dzīparu locijusi, 				Te iepūstu  kaimiņôs. 17067-0 Vakar mani māte kūla, 				Ūdenî mērcedama; 				Šodien sedza villainiti, 				Asariņas slaucidama. 17068-2 Kalnê bija, ielejs tapa, 				Ar brāliti runajot: 				Brālim pieci brūni svārki, 				Man deviņas villainites. 17068-8 Tev, tautiet, treju svārku, 				Man deviņas vilnainites; 				Zemei dobe ielīkuse, 				Kur mēs abi stāvejam. 17068-7 Tev, tautieti, treju svārku, 				Man bij treju villainišu; 				Līcin līka ta vietiņa, 				Kur mēs abi stāvejàm. 17068-4 Kalnu leju iestāveju 				Ar tautieti runadama; 				Tev, tautiet, triju svārku, 				Man trijada valodiņa.  
                     |