Sedz un sadieg sagšu, villani.
Katalogs > ... > Brūte vilcinādamās ģērbjas. > Sedz un sadieg sagšu, villani.
17040-0 Manas baltas vilnainites, Mans smuidrais augumiņš Tautu dēla rociņâ, Visu mūžu maldinàt. 17041-0 Nij man znots siera deva, Nij man deva pudelites; Es nedošu meitiņai Paš' skaistàs vilnainites. 17042-2 Nu iet man, nu iet man, Nu māmiņa pate raida; Nu māmiņa pate sedza Man vedamas villainites. 17042-1 Ko bij man nu darìt? Grūt' man bija gājejai; Man māmiņa uzsegusi Ejamo villainiti. 17042-4 Nu iet mana, nu iet mana, Nu māmiņa pati raida; Pati vilka brūnus svārkus, Sedza baltu villainiti. 17042-0 Nu jaiet, nu jaiet, Nu māmiņa pate raida; Nu māmiņa pat' uzsedza Vedamaju villainiti. 17043-0 Pāri māmiņ' i uzsedza, Ne ar pāri atstāveja; Sedz, māmiņ, otru pāri, Liec deviņas pūriņâ. 17044-0 Pazynu sovu màmeņu, Na gonûs mani làdèjuse: Gludu gaļweņu saglauž, Sasedz bolltas vyllnòneites. 17045-0 Pēdej' reiz man māmiņa Uzsedz baltu villainiti; Birst man gaužas asariņas Uz māmiņas rociņàm. 17045-1 Sasien man, māmuļite, Pēdo ? reiz villainites, Lai rit manas asariņas Uz tavàm rociņàm.
|