| 
                        
                          Sedz un sadieg sagšu, villani. 
Katalogs >  ... >   Brūte vilcinādamās ģērbjas. >  Sedz un sadieg sagšu, villani.
  
17040-0 Manas baltas vilnainites, 				Mans smuidrais augumiņš 				Tautu dēla rociņâ, 				Visu mūžu maldinàt. 17041-0 Nij man znots siera deva, 				Nij man deva pudelites; 				Es nedošu meitiņai 				Paš' skaistàs vilnainites. 17042-2 Nu iet man, nu iet man, 				Nu māmiņa pate raida; 				Nu māmiņa pate sedza 				Man vedamas villainites. 17042-1 Ko bij man nu darìt? 				Grūt' man bija gājejai; 				Man māmiņa uzsegusi 				Ejamo villainiti. 17042-4 Nu iet mana, nu iet mana, 				Nu māmiņa pati raida; 				Pati vilka brūnus svārkus, 				Sedza baltu villainiti. 17042-0 Nu jaiet, nu jaiet, 				Nu māmiņa pate raida; 				Nu māmiņa pat' uzsedza 				Vedamaju villainiti. 17043-0 Pāri māmiņ' i  uzsedza, 				Ne ar pāri atstāveja; 				Sedz, māmiņ, otru pāri, 				Liec deviņas pūriņâ. 17044-0 Pazynu sovu màmeņu, 				Na gonûs mani làdèjuse: 				Gludu gaļweņu saglauž, 				Sasedz bolltas vyllnòneites. 17045-0 Pēdej' reiz man māmiņa 				Uzsedz baltu villainiti; 				Birst man gaužas asariņas 				Uz māmiņas rociņàm. 17045-1 Sasien man, māmuļite, 				Pēdo ? reiz villainites, 				Lai  rit manas asariņas 				Uz tavàm rociņàm.  
                     |