Pie pilna kausa pieder jautra dziesma.
792-0 Tur man tika alu dzerta, Kur lustiga saiminiece: Ik kanniņu iznesdama, Ik dziesmiņu padziedaja. 792-1 Tur es dzēru, tur man tika, Kur lustigi saimenieki: Ik kanniņu iznesdami Ikreiz koši padziedaja. 793-0 Vaj es vien alu dzēru? Vaj es vien vīvinaju? Vis' istaba alu dzēra, Visi māk vīvinàt. 794-2 Klusa, klusa istabiņa, Kad kalpam kāzas dzēra; Dzēr' pašami saimniekam, Tad trīc visa istabiņa. 794-6 Nu kalpami kāzas dzēra, Pus' istabas vien dziedaja; Dzers manami bāliņami, Dziedàs visa istabiņa. 794-1 Kalab klusa istabiņa, Vaj kalpam kāzas dzēra? Saimnieku dēliņam,- Trīcèt trīc istabiņa! 794-0 Vaj kalpam kāzas dzēra? Klusa visa istabiņa: Saimenieka kāzas dzēra, Lai skan visa istabiņa! 794-3 Klusa, klusa istabina,- Vaj kalpam(i) kāzas dzer? Dzer saimnieka dēliņam, Lielajam(i) bajaram. 794-7 Pus' istabas vien dziedaja,- Vaj kalpam kāzas dzēra? Dziediet visa istabiņa, Bāliņš ņēma līgaviņu. 794-4 Klusa visa istabiņa, Kad kalpiņš kāzas dzēra; Tēva dēla kāziņâs Līcin līka istabiņa.
|