Pie pilna kausa pieder jautra dziesma.
781-0 Ko vētišu, kad nav vēja, Ko dziedašu nedzēruse? Kad būs vējš, tad vētišu, Kad piedzeršu, tad dziedašu. 781-1 Ko vètišu, kad nav vēja, Ko dziedašu nedzērusi? Ka būs vējis, ta vētišu, Ka piedzèršu, ta dziedašu. 782-0 Labak man iesaliņu Ciema cūkas apēdušas, Ne kà manu alutiņu Bez dziesmàm apdzēruši. 782-1 Labak cūkas apēdušas Mūsu kunga iesaliņu, Ne kà viņa alutiņu Bez dziesmàm apdzēruši. 782-2 Labak manu iesaliņu Ciema cūkas apēdušas!- Atnākuši, apdzēruši, Ne dziesmites nenodzied. 783-0 Lei stāv mieži nepļaujami, Ja vārpiņu nelasija; Lei stāv alus nedzerams, Ja dziesmišu nedziedaja. 783-2 Itùs mížu napļaùnit, Ka vòrpeņu nalosot; Itò ols nadzerit, Ka dzísmeišu nadzídit. 783-1 Kam tos miežus pļāvin pļāva, Ka vārpiņu nelasija; Kam to alu dzertin dzēra, Ka dziesmiņu nedziedaja. 783-3 Lai stòv míži napļaùnami, Ka vòrpeņu nalosot; Lai stòv olys nadzerams, Ka dzísmeişu nadzídit. 784-0 Nedziedašu, nedziedašu, Nestaigaja zilkaklite. Nu dziedašu, nu redzeju,
|