Pirmā maltīte.
18941-6 Dodat manim ēst un dzērt, Svešas zemes putniņam, Es atnācu pa jūriņu, Pa deviņis ezerinis. 18941-8 Mielo, māte, to viesiņu, Tas atnāca no tālienes: Tas atnāca pār jūràm, Pār dziļiem ūdeņiem. 18941-1 Dodiet ēst, dodiet dzert, Svešas zemes putniņam, Tas izsalcis, tas izslāpis, Tāļas zemes staigadams. 18942-0 Dodat ēsti, dodat dzerti Svešas zemes raudavai, Ta jau badu nomirusi, Tāļu ceļu staigajot. 18943-0 Griez gaļu, griez maizi, Dod kumpi rokâ! Viņa pate nedrīksteja, Še nav gājse druviņâ. 18944-0 Ēst man bija to maiziti, Ko neara bāleniņi; Mīlèt man to tautieti, Ko augdama neredzeju. 18945-0 Manis dēļ, dēla māte, Neklāj galdu šovakar: Mani mana māmulite Paēdušu pavadija. 18946-0 Pirmo gadu tu, vedekla, Neņem nazi rociņâ; Griez otrâ gadiņâ, Tad tu pati nopelniji. 18947-0 Protiet kaunu, sveši ļaudis, Mūs' māsiņa neēdusi, Mūs' māsiņa neēdusi Vakareju ēdumiņu. 18948-1 Apsēdies, baudi maizi, Liela rada brāļa sieva; Tu jau pati gan zinaji, Tu nebiji baudijusi.
|