Pirmā maltīte.
18921-0 No ša paša vakariņa Sāksies jauna dzīvošan': Jauna sēd saiminiece Istabiņas dibinâ. 18922-2 Sēdi, sēdi, jaunà mārša, Šņukuriņu uzmetusi. Gan es rītu apraudzīšu, Kas tavâ pūriņâ. -Nebēdà, vīra māsa, Ir manâ pūriņâ Pāris zelta gabaliņu, Trim šņorèm pātadziņa. 18922-4 Sēdi, sēdi, jaunà mārša, Šņukuriņu uzmetuse, Gan mēs rītu raudzisim, Kas tavâi pūriņâ: Tēva bikses, brāļa bikses, Mātes veci lindraciņi. 18922-0 Sēdi, sēdi, jaunà mārša, Lielu snuķi uzmetusi, Gan es rītu aplūkošu, Kas tavâ pūriņâ. 18922-5 Sēdi, sēdi, jaunà mārša, Šņukuriņu uzmetusi, Gan mēs rītu redzesim, Kas tavâ pūriņâ, Vaj būs krekli knipeleti, Vaj šņudauki norakstiti. 18922-1 No rītiņa redzesim Tautu meitas tikumiņu: Vaj šļūkusi, vaj vērpusi, Vaj mērojsi tēva beņķi. 18922-3 Sēdi, sēdi, jaunà mārša, Sņukuriņu uzmetusi, Gan es rītu apraudzišu, Kas tavâ(i) pūriņâ: Šādi tādi striķa gali, Maza bērna lakatiņi. 18923-0 Jel actiņas parādiet Šàs maizites arajam, Vaj bij šķilts, vaj perets, Vaj palicis vanskarê. 18924-1 Vedat manu vīru šurpu, Rādat vīra krusta bērnu, Es tam devu garas zeķes Ar visiem kukuļiem. 18924-0 Vedat mani vīru klāti, Rādat vīra krustdēliņu; Es tam vīra krustdēlami Doš' jostiņu, kukuliti.
|