Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.
552-0 Trīs meitiņas skaisti dzied Augsta kalna galiņâ; Viena bija man' māsiņa, Otra brāļa līgaviņa, Ta trešà sveša bija, Ta man pašam piedereja. 552-5 Treiş putņeņi skaiški dzíd, Smolku lozdu kryùmeņâ; Treiş mòşeņis dreìži roksta, Pí lúdzeņa sádádamys. Vína muna mòsa beja, Ùtra bròļa ļaùdaveņa; Jau tej treša eìstyn sveša, Tej maņ kryta pròteņâ. Aş jaj devu sovu rùku, Sovu zalta gredziņeņu. 552-3 Trīs meitiņas sasēdušas Apaļâi kalniņâi. Viena bija māsa mana, Otra brāļa līgaviņa, Ta trešaja itin sveša, Ta būs mana līgaviņa. 552-2 Trīs meitiņas koši dzied Baltābola kalniņâ. Viena bija mana māsa, Otra brāļa līgaviņa; Ta trešaja itin sveša, Ta būs mana līgaviņa; Tai es došu sav' rociņu, Savu zelta gredzentiņu.
|