|
Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
- Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.( 11525 )
- Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.( 3667 )
- Bāriņi, sērdieņi.( 30221 )
- Jaunekļu gadi.( 39556 )
- Precību un kāzu dziesmas.( 135652 )
- Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.( 1374 )
- Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.( 2131 )
- Vecums.( 142 )
- Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.( 2929 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 45991 - 46000 no 66737 24346-2 Voìj, màesin, tovu sirdi, Voj bij kuoka, voj akmeņa: Bràļi roud, toutas dzied, Tev naeléca osaeriņa. 24347-0 Ai, māsiņ cietu sirdi, Vainaciņa neraudaji! Man nobira asariņa, Aiz galdiņa veroties. 24348-1 Es teču teceju Caur zaļu birzi, Savu linšu vaiņagu Vairidama. No krūma, no zara Izvairiju, No tautu dēliņa Vairs nevareju. 24348-0 Ai, mans zīļots Vaŗ' vainadziņš, No krūma, no zara Vairojams, No krūma, no zara, No veca vīra; - No jauna puisena Vairs nevareja. 24349-1 Ak, es savu vainadziņu Krūkļa viju, alva lēju; To noņēma dēla māte, Sudrabiņu dāvadama. 24349-0 Aile, manu vaiņadziņu, Krūkļu pītu, alvu lietu! To paņēma tautu dēls, Sudrabiņu dēvedams. 24349-2 Aili, manu vainadziņu, Krūkļa griestu, alva lietu; Tik kundziņi nenoņēma, Sudrabiņu dēvedami! 24350-0 Aili, manu vaiņadziņu, Noņem jaunu, kà pašūtu; Tauta dēla sierdi spieda, Tas neļāva savalkàt. 24350-1 Sarkans manis vainadziņš, Kà sarkana rožu lapa; Tautu dēla sirdi spieda, Tas neļāva savalkàt. 24351-2 Pērn es pirku vainadziņu, Šogad vairs nevalkaju; Brāļi galvas vien grozija, Dārgu naudu izdevuši. Rezultāti: 45991 - 46000 no 66737
|