31919-1
Eì, counít, vàeverít,
Duo mun sovu kožuoeciņu,
As Ķeìzera kaera vìrs,
Mun jágul lèģerî.

31919-2
Es bij' kunga kara vīrs,
Man jaguļ lēģerî.
Vāverite kuplastite,
Dod man savu kažaucìn'.

31920-0
Ai, caunite, vāverite,
Dod' man savu kažociņu,
Es Ķeizara kara vīrs,
Man jaguļ lēģerî.
Tàs dieniņas vien gaidiju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tad segloju kumeliņu.
Es aizjāju uz Prūšiem,
Prūšu bābu izkapàt,
Prūšu bābu izkapàt,
Zilu guni dedzinàt.

31920-1
Ai, caunit, vāverit,
Dod' man savu kažociņu,
Man jaguļ lēģerî,
Jagaid' kunga grāmatiņa.
Kad sagaidu grāmatiņu,
Lecu zirga mugurâ,
Jāj' uz Prūšu robežàm,
Prūšu bābu izkapàt:
Prūšu bābas karu cēla
Preti mūsu Ķeizaram.

31921-0
Aiz jūriņas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug,
Vidû jūras zelta ņiedra
Zelta gultas galiņâ.
Tur stāv divi sirmi zirgi,
Abi divi apsegloti,
Tur guļ divi kara vīri,
Abi divi apbruņoti.
Viegli cēlàs no gultiņas,
Viegli kāpa kumeļâ.

31922-0
Aiz kalniņa liepa auga,
Pie liepiņas avotiņš.
Ē ē aijaja!
Pie liepiņas avotiņš.
Tautas meitas zeltenites
Tur velè villainites.
Ē ē aijaja!
Tur velè vilnainites.
Kara vīri bāleliņi
Tur dzird' bērus kumeliņus.
Ē ē aijaja!
Tur dzird' bērus kumeliņus.

31922-2
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepas avotinis,
Apakš liepas avotinis,
Tur meitiņas mazgajàs.
Par kalniņu puiši nāca,
Viņas nieka nebēdaja.

31922-1
Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velèt zīda nēzdaudziņus (baltas villainites).
Tur sajāja kaŗa vīri
Dzirdìt savus kumeliņus.
-Velējati jūs, meitiņas,
No zaldata nebēgat.
Zaldatami īss mūžiņis
Kà udeņa burbulim;
Zaldatami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zinaja,
Kur māmiņa kājas āva,
To vietiņu nezinaja,
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vaj Poļôsi, vaj Leišôsi,
Vaj Kurzemes robežâs.

31923-1
Uz tò viņa lauka
Zaļis bèrzis golâ
Zam zaļú úzuļeņu
Kazaku nùsyta.
Ni kazakam tàva,
Ni kazakam mòtis,
Ni jam sovys ļaùdaveņis,
Nikam pasažàlót.
Iztecèja vína,
Iztecèja ùtra,
Iztak treša ļaùdaveņa,
Gauži raudódama.
Celís, munu veìru,
Celís, oròjeņu,
Ekur tovs kumèļeņš
Pa laùku doncòja.
Lai jis víns doncoi,
Lai jis víns guļoi.
Sópèja muna gaļveņa,
Navarèju pacelt.
Pìglób mani pošu,
Pìglób kumèļeņu,
Pìglóbuse, nùvaduse
Leìdz ar tev' iz mòjóm.
Nùvadus' iz mòjóm,
Laid kumeli stallî,
Nùsadloi, apdečoi,
Pìber teìr' auzeņu.

31923-0
Aiz tiem augstiem kalniem
Kaŗi kaŗojàs.
Aiz tàs zaļàs bērzu birzes
Kazaku sašāva.
Ne kazakam tēva,
Ne kazakam mātes,
Ne kazakam līgaviņas,
Kas galviņu glauda.
Attek viena māsa,
Attek otra māsa,
Attek treša zeltainite,
Ta raudaja žēli.
-Celies manu vīriņ,
Celies, arajiņi!
Redz, tur tavis kumeliņis
Pa lauciņu skraida.
-Ej ķer viņu rokâ,
Ieved viņu stallêi,
Stallitêi ieveduse,
Uzklāj zīda deķi,
Uzklāj zīda deķi,
Paber tīras auzas,
Tīras auzas pabēruse,
Noglaud viņam galvu.
-Kumeliņš ēda auzas,
Kājas kapadamis,
Rībej' zeme kapajoti,
Šķindej' iemauktiņi.
-Kad tu viņu brauksi,
Žēli noraudasi;
Kad tu viņam ēsti dosi,
Manis pieminesi.