34043-20
Zirgi zviedza, Velni brauca,
Straujupite dzirksteleja;
Dieviņš stāvi pie upites,
Apjozies zobeniņu.

34043-22
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis izjādamis
Saspeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainiti
Ar ozola asinìm.
Vai, Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es baltu izmazgašu?
-Meklè tādu avotiņu
Deviņàm attekàm.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es sausu izžaudešu?
-Meklè tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem.

34043-10
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņâ
Baltâ smilkšu kalniņâ.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājàt?
-Tev' dēliņ, atstājàm
Mīļas Māŗas šūpulî.
Nebēdà tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzès,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, brāli, tâi upê,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltè, brāli, tâi liepâ,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullè, brāli, tâis rullês,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabà, brāli, tai lādê,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkà, brāli, tâi dienâ,
Kad tu ņemsi līgaviņu.

34043-5
Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tàm Vella asinim.
Lūdzu Māŗu raudadams:
Kur es viņus izmazgašu?
Mīļa Māŗa atbildeja:
Avotiņa lejiņâ.
Lūdzu Māŗu raudadams:
Kur es viņus izžāvešu?
Māŗa pati parādija
Zelta kārti dārziņâ.
Lūdzu Māŗu raudadams:
Kur es viņus uzrullešu?
Māŗa pati parādija
Zelta rulli klētitê.

34043-2
Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem,
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar ta Joda asinim.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklè, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullešu?
-Mekle, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rulletajas.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

34043-24
Velni brauca par jūriņu,
Ņiedres vien šķorstijàs;
Es stāveju maliņâ
Ar aso zobentiņu.

34043-18
Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Pērkoniņis izjādamis
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apšķīst manas villainites
Ar ozola asinìm.
Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es baltas izmazgašu.
-Meklè tādu avotiņu (ezeriņu)
Deviņàm attekàm,
Devitâ attekâ
Tur tu baltas izmazgasi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es sausas izžaudešu.
-Meklè tādu ābeliti
Deviņiem pazariem.
Devitâ pazarî
Tur tàs sausas izžaudesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es gludas sarullešu.
-Meklè tādu liepas rulli (galdu)
Deviņiem vangaļiem,
Devitâ vangalî
Tur tu gludas sarullesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur tàs baltas paglabašu.
-Meklè tādu liepas lādi
Deviņàm atslēgàm,
Apš devitas atslēdziņas
Tur tu baltas paglabasi.

34043-17
Saule meitu audzinaja,
Solij' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apbierst Māŗas villainite
Ar ozola zīlitèm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgàt?
-Mazgà, Māŗa, têi upêi,
Kur deviņas atteciņas.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudèt?
-Izžaud, Māŗa, tâi liepâi,
Kur deviņi atvasiši.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullèt?
-Rullê, Māŗa, têi rullêi,
Kur deviņi rulles koki.

34043-19
Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajâ naksniņâ;
Upe tek dzirkstidama,
Es stāveju maliņâ,
Es stāveju maliņâ
Ar aso zobentiņu,
Ar aso zobentiņu
Jodu mātes gaididams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinim.
Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus izskalošu?
-Meklè tādu ezeriņu
Deviņàmi iztekàm.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklè tādu ozoliņu
Deviņiemi žuburiem.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcejiem.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu šķirsta vāku
Deviņàmi atslēgàm.

34043-4
Es nomešu balu pupu
Daugaviņas maliņâ;
Ta izauga liela gara
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantèm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Tâi vietâ mazgasim,
Kur deviņas upes tek.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltesim?
-Tâi liepâ kaltesim,
Kur deviņas saules spīd.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
-Tâi namâ sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.