15787-0
Ar Dieviņu atsaciju
Meitiņàmi māsiņàm;
Nejāš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdešu kumeliņa.

15788-0
Audziet nu, līki kārkli,
Vaira jūsu nelauzišu;
Dzīvojiet nu, meitiņas,
Vaira jūsu nemocišu.

15789-0
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Man līgava sadereta,
Man līgava sadereta,
Ta pie manis vairs nenāk.
Iem' stallî, segloj' zirgu,
Jāšu viņas apraudzìt.
Līdz nojāju, līdz ieraugu,
Mīļà stāv pie durvim.
Iemu klāti, domu roku,
Ši man rokas vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļà,
Es tev ļauna nevēlešu;
Jāš' citâ ciemiņâ
Pie dižanas mātes meitas.

15790-0
Vai, puisiti, vai, puisiti,
To tu slikti padariji:
Pirmai brūtei atsaciji
Un ar citu sadereji.

15791-0
Atdod manim tu, puisiti,
Es tev savu neatstāšu:
Atdod manu gredzentiņu,
Es pie tevim neaiziešu.

15792-0
Atmijami nu, tautieti,
Ko ziedôsi izmijam:
Atdod manus ziedu cimdus,
Še tavs krusta dalderits.

15793-0
Diezin, diezin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runà:
Mana jauna līgaviņa,
Ta ar citu saderejse.
Svētu rītu sētiņâ
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzìt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas,
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzidama,
Baltas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà es gauži neraudašu,
Man nomira tēvs, māmiņa!--

15794-1
Deŗu, deŗu ar toutàm,
Akkal deŗu appakal;
Tadēļ mans vainadzins
Nerūsès, nepelès.

15794-0
Deru, deru ar tautàm,
Atkal deru atpakaļ;
Tadēļ manis vainadziņš
Ne rūseja, ne peleja.

15795-0
Es brāliti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turedama,
Lai dod savu kumeliņu
Pajāt mazu gabaliņu,
Lai vareju atsacìt
Tam nelieša tēva dēlam.