Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi.
18171-1 Ít es gòju tauteņôs, Zyna Dìvs, kai dzeivòvu: Vacókajam dìveram Vòrtûs klupa kumeļeņi. 18172-0 As, ídama tauteņôs, Skuju reìksti nùlaužu. Dúd, Dìveņ, tik teļeišu, Kai skujeņu egļeitê. 18173-0 Es guntiņu sakūros No deviņi žagariņi. Sildàs Dievs, sildàs Laime, Mana mūža licejiņa. 18174-0 Iziedama tu, māsiņa, Jem skujiņu rociņâ; Citu dienu tu atiesi Pa skujiņu birumiņu. 18175-0 Jau es pērn, i šogad Noredzeju sapinâ: Izsašāvu ganidama Sērpiliešu ozolâ. 18176-0 Kalabad es, māmiņ, Veca vīra līgaviņa? -Ta, meitiņ, tava vaina, Kam lauz' bērza galotniti. 18177-0 Koklè vēja vanadziņis, Vītolâ sēdedams; Izkokleja mūs' māsiņu No deviņi bāleliņi. 18178-4 Cērt, tautieti, bērza malku, Sakursimi uguntiņu: Ja guntiņa labi dega, Tad mēs mīļi dzīvosim; Ja ta dega sprakšķedama, Kausimies, bārsimies. 18178-0 Sakuram mēs, tautieti, Bērza malkas uguntiņu! Ja ta dega koši, rāmi, Tad mēs mīļi dzīvosim; Ja ta dega sprēgadama, Kausimies, rāsimies. 18178-5 Cērt, tautieti, oša malku, Kurstisima uguntiņu: Ja ta dega, ja sprēgaja, Tad mēs mīļi dzīvosim; Ja ta dega, nesprēgaja, Visi mūžu rāsimies.
|