Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi.
18169-0 Ietin iešu tautiņas, Dieviņš zina, kà dzīvošu; Tiltâ man grodes lūza, Ceļâ kusa kumeliņi. 18169-1 Iet es iešu tautiņâs, Bet es ilgi nedzīvošu: Tiltâ man grodi lūza, Ceļâ kusa kumeliņi. 18169-7 Vedat, tautas, nevedat, Es jau ilgi nedzīvošu: Tiltâ man grodi lūza, Ceļâ kusa kumeliņš. 18169-3 Vaj būs laime, vaj nelaime, Kur tautiņas mani veda: Tiltâ man groži trūka, Vērî kusa kumeliņi. 18169-2 Vaj būs laime, vaj nelaime, Ar tautieti dzīvojot: Vējš nopūta vaiņadziņu Pie tautieša klēts durvim. 18169-6 Vedat mani, nevedat, Es mūžiņu nedzīvošu: Tiltâ man grodi lūza, Ceļâ gura kumeliņš. 18169-4 Vaj būs laime, vaj nelaime, Kur tautietis mani ved: Tiltâ manim groži trūka, Vērî kusa kumeliņi; Pie tautieša klēts durvim Vējš nopūta vaiņadziņu. 18169-5 Vaj vediet, nevediet, Ilgu mūžu nedzīvošu: Tiltâ mani grodi lūza, Ceļâ kusa kumeliņš. 18170-0 Ietin iešu tautiņâs, Dievs zinaja, kà dzīvošu: Ceļâ man loki lūza, Ceļâ plīsa kamaniņas; Īstajam bāliņam Vārtôs lūza zobentiņš. 18171-0 Ietin iešu tautiņâs, Zina Dievs, kà dzīvošu: Īstajam brāliņam Vārtôs klupa kumeliņš.
|