33562-1
Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, nelieti, sētiņâi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māte:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, dēliņ, sētiņâi,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu,
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māsa:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev baltas villainites.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainites.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganidama,
Raibas govis ganidama,
Raibus cimdus adidama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Ta būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņâi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu aditaja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijat solijuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu,
Māte govi raibuliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainites.

33562-3
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļò lozdu kryùma.
Atít muna eìstò mòsa:
Ceļíş, bròļeit, kò tu guļi?
- Es, mòşeņ, nasaçeļšu,
Maņ gaļveņa gaùži sóp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļò lozdu kryùma.
Atít muna eìstais bròļs:
Ceļíş, bròļeit, kò tu guļi?
- Es, bròļeit, nasaçeļšu,
Maņ gaļveņa gaùži sóp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļò lozdu kryùma.
Atít muna eìstò mòte:
Ceļíş, déļeņ, kò tu guļi?
- Es, mòmeņ, nasaçeļšu,
Maņ gaļveņa gaùži sóp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļò lozdu kryùma.
Atít muna eìstais tàvs:
Ceļíş, déļeņ, kò tu guļi?
- Es, tèteit, nasaçeļšu,
Maņ gaļveņa gaùži sóp.
Guļu, guļu, es paguļu
Zam zaļò lozdu kryùma.
Atít muna ļaùdaveņa:
Ceļís, veìreņ, ej ar mani.
- Nu çeļšús, nu es íšu,
Maņ gaļveņa vairs nesóp.

33562-2
Es nolauzu tēvam cieri,
Nedrīksteju mājâs iet.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk manis mīļais tēvis:
Celies, dēliņ, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļà māte:
Celies, dēliņ, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk manis mīļais brālis:
Celies, brālit, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļà māsa:
Celies, brālit, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļà brūte:
Celies, mīļais, nāc uz māju!
- Nu es iešu, nu es varu,
Man gāliņa vairs nesāp.

33562-4
Guļu, guļu guļamo
Pie lielà lezdu krūma.
Atnāk mans īstais tēvs,
Tas solija goba zemi.
Ej projam, ej projam!
Es negribu goba zemi.
Atkal guļu guļamo
Pie lielà lezdu krūma.
Atnāk mana īstà māte,
Ta solija raibu govi.
Ej projam, ej projam!
Es negribu raibu govi.
Atkal guļu guļamo
Pie lielà lezdu krūma.
Atnāk mans īstais brālis,
Tas solija brūnu zirgu.
Ej projam, ej projam!
Es negribu brūnu zirgu.
Atkal guļu guļamo
Pie lielà lezdu krūma.
Atnāk mana īstà māsa,
Ta solija paladziņu.
Ej projam, ej projam!
Es negribu paladziņu.
Atkal guļu guļamo
Pie lielà lezdu krūma.
Atnāk mana līgaviņa,
Ta solija raibus cimdus.
Nu celšos, nu es iešu,
Nu Dieviņš palīdzès:
Tēvs solija goba zemi,
Māmiņ' govi raibaliņu,
Brāliņš dos brūnu zirgu,
Māsiņ dreļļa paladziņu,
Mana paša līgaviņa,
Ta solija raibus cimdus.

33562-0
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļà māte;
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālit, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļà māsa:
Celies, brālit, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstitus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lazdu krūma.
Atnāk mana mīļa brūte:
Celies, brūtgan, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.

33563-0
Atjāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Kur viņi jās?
Še viņi atjāja
Pie mūsu meitàm.
Lūko, puisit,
Kuŗa tev patīk.
- Ši, ši, ta, ta,
Ta man patīk,
Tai došu sav' roku
Sav' gredzentiņu,
Tai došu mutites,
Sav' nēzdodziņu.

33564-0
Iztabu slauciju,
Dabuju vērdiņu.
Tēvs brauca Rìgâ,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzâ
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudziti.
Uzauga magones
Uz zaļu mauriņu.
Kam tàs magones
Pieder ravèt?
Lībiņai māsiņai
Pieder ravèt.
Ta daiļa meitiņa,
Ta daiļi raveja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatijàs,
Uz jauniem puišiem
Neskatijàs.

33565-0
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur laime mīt,
Meitiņa kà roze zied.
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētâ.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvu,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņs.
Paši gāja istabâ,
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Ak, tu tautu zeltenite,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.

33566-0
Nauda, nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodziņâ?
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodziņâ.
Kumelitis baltkājits
Man kaunìnu padarija,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunìnu padarija:
Tam kājìna paslīdeja,
Man nokrita cepurite,
Tradi ridi rallalla!
Man nokrita cepurite
Jaunu meitu pulciņâ,
Tradi ridi rallalla!
Kas godīga mātes meita,
Ta pacēla cepuriti,
Tradi ridi rallalla!
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.

33567-2
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolâ.
Še, kundziņi, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainiti.
- Ej, puisiti, istabâ,
Ņem no pulkas lasidams.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenite,
Ta manam prātiņam.
Tai es došu savu roku
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.