Lietus un viņa nozīme.
18154-2 Dievs nedod lietum līt, Man jaiet tautiņâs. Kur es savas villanites Svešumâ izžāvešu? 18155-0 Nelīst' jele, lietutiņ, Šodien tevi nevajag: Man jaiet tautiņâs, Salīst manas villainites. 18156-0 Nelīst', lietiņ, nemiglo, Neplūdin' Daugaviņu: Man jaiet šovakar Ar māsiņu par Daugavu. 18156-1 Lietutiņi, ai, nelīsti, Neplūdini Daugaviņu, Man jaiet ar māsiņu Šo vakaru pa Daugavu. 18157-3 Šķir, Dìveņ, ļeita tyuci Deveņim gobolim; Man' ačķeìra sveši ļauds Nu deveņu bòleleņu. 18157-6 Šķiries, lietus debestiņ, Deviņiem gabaliem; Kà tautiņas man' ačķīra No deviņi brāleliņi. 18157-4 Šķiraties, lietus gaisi, Deviņiem gabaliem; Tà šķir mani sveši ļaudis No deviņi bāleliņi. 18157-0 Šķir, Dieviņ(i), lietus gaisu Deviņiem gabaliem, Kà tautiņas mani šķīra No deviņi bāleliņi. 18157-1 Šķir, Dieviņi, lietus gaisu Deviņiem(i) gabaliem, Kà tautietis mani šķīra No devita bāleliņa. 18157-2 Šķir, Dieviņ(i), lietus gaisu Deviņôs gabalôs, Kà tautietis man' atšķīra No deviņi bāleliņi.
|