Lietus un viņa nozīme.
18153-3 Sniga sniegi, lija lietus, Man ejot tautiņâs. Sniegi manas bēdas bija, Lietus gaužas asariņas. 18153-2 Sniegi sniga, lieti lija, Man ejot(i) tautiņâs. Sniegi sniga- bēdas manas, Lieti- gaužas asariņas. 18154-1 Dievs nedeva lietum līt, Man ejot tautiņâs! Nav tautàm oša kāršu, Man klētìm pažobeļu, Kur es savas villainites, Tautâs gājis, izžāvešu. 18154-8 Sniedziņš sniga, lietiņš lija, Man ejot tautiņâs; Kur es savas villainites Svešumâi izkaltešu? 18154-6 Neliec, Laime, lītam līt, Man ejot tautiņâs! Kur es savas villanites Svešumâ izkaltešu? 18154-0 Nedod Dievs lietum līt, Man ejot tautiņâs: Kur es savas villainites Svešumâ izkaltešu? 18154-5 Nadúd, Dìvs, ļeitam ļeit, Maņ tautôs aizejùt! Kur as sovys vyllnaņeitiş Svešumâ izkaļt šu. 18154-3 Lītiņš mani i nolija, Tautiņâs izejot. Kur kaltešu vilnainites, Svešumâ aizgājuse? 18154-4 Nedod, Dievs, lietum līt, Kad es iešu tautiņâs! Kur es savas villanites Svešumâ izkaltešu? 18154-7 Nelīst' jele, lietutiņis, Man ejot tautiņâs! Kur es savas villainites Svešumâ izkaltešu? Ne tur tādas oša kārtes, Ne māmiņas kaltetajas; Tautu dēla egļu kārtes, Svešas mātes kaltetajas.
|