Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
Katalogs > ... > Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
Rezultāti: 151 - 160 no 434 23747-0 Es pazinu tàs pēdiņas, Ko staigaju tautiņâs: Īsi soļi, dziļas pēdas, Pilnas baltu asariņu. 23748-0 Es stādiju vītoliņu Bāleliņa pagalmâ; Tur bij labs laiskai māršai Launadziņu pagulèt. 23749-0 Es to tautu nebēdaju, Staigaj' dores klauvedama: Ne tie man maizes deva, Ne mazai galvu pina. 23750-0 Es tev saku, man' māsiņa, Te tev grīna dzīvošana: Lieli, mazi, veci, jauni, Visi greizi raudzijàs. 23751-0 Es cereju kalnu kāpt, Pret sauliti raudzities; Es cereju zeltu nest, Sudrabiņu niecinàt. Nu bij man vaŗu nest, Klausìt svešu māmuliti. 23752-0 Gan gribeja ietaliņa No ietaļas vieglas dienas; Vēl nebija vieglas dienas Pašai dēla māmiņai. 23753-0 Gan jau augstu saule lēca, Tapat rasa ielejâ; Gan jel mīļi es dzīvoju, Tapat riebu tautiņàm. 23754-0 Gan ūdeņa tâi porâ, Novītuši kārklu gali; Gan bagatas tàs tautiņas, Pavārguse mūs' māsiņa. 23755-1 Grib tautieši, lai es raudu, - Neraudašu, neraudašu; Ja būs kāda raudašana, Citai dienai noraudašu. 23755-0 Grib tautinas, lai es raudu, Tam tīšam neraudaju; Kad būs kāda raudašana, Noraudašu citu dienu, Noraudašu citu dienu, Kad tautinas neredzès. Rezultāti: 151 - 160 no 434
|