Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
Katalogs > ... > Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
Rezultāti: 141 - 150 no 434 23737-2 Es redzeju brālitim Mellu kreklu mugurâi. Še, brāliti, balts krekliņis, Sviež mellaju ezarâi. 23738-0 Es ar savu brāļa sievu Vienu vietu izaugam, Dienu katra valkajam Vienu zīļu vainadziņu. 23739-0 Es būt' badu nomirusi Pirmo gadu tautiņâs, Kau māmiņa nelikusi Kviešu maizes pūriņâ. 23740-0 Es dievera neraudatu, Kam neviena neradusi, Kà raudatu māsiciņu, Rīta māļu malejiņu. 23741-0 Es dùmòju tauteņôs Nikod vaca napalikt; Nùjème munu vareiti, Kai saùleite reita rosu. 23742-0 Es gaidiju jaunàs māršas, Kà saulites uzlecot; Viņ' ar mani tà dzīvoja Kà skujiņa eglajâ. 23743-0 Es gan zinu, vedekliņa, Tavu gudru padomiņu: Mājâ mani nicinaja, Ciemâ teica bāliņam. 23744-0 Es gudraka, brāleliņ, Ne kà tava līgaviņa: Drīz otram kreklu cēļu, Drīz jautaju valodiņu. 23745-0 Es izdzirdu guledama: Buka, buka rībejàs. Manas pašas vedekliņas, Cita kūla, cita mala. 23746-0 Es izgāju dižu mežu, Nedzirdeju dzeguzites; Man deviņas jauņuvites, Nedzirdeju mātes vārdu. Rezultāti: 141 - 150 no 434
|