Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.
Rezultāti: 101 - 110 no 286 899-0 Es nedevu nevienami Savu dziesmu sarežģìt: Kuŗu dziesmu nodziedaju, To satiņu kamolâ. 899-2 Kad es iešu tautuņâs, Dziesmas tīšu kamolâ; Neatstāšu puiseniem Savu dziesmu nežģelèt. 899-1 Es nedošu savas dziesmas Nevienam sarežģìt: Kuŗu dziesmu izdziedaju, To satinu kamolâ. 900-1 Es dziedaju diezgan labi, Puisits mani izmēdija; Dievis zina, kà dziedàs Paša puiša līgaviņa. 900-0 Gana skaisti es dziedaju, Puiši mani izmēdija; Dieviņš zina, kà dziedàs Puišu pašu līgaviņa. 901-1 Mēdi, mēdi, mēdekliti, Ne tu mani nomēdisi: Puns tavâ pieritê, Pūte mēles galiņâ! 901-0 Ko dziedašu, ko runašu, Svešu zemi staigadama? Dziedaš' pate savu dziesmu, Runaš' savu valodiņu. 902-0 Nesmejiet jūs, ļautiņi, Ne smieklam es atnācu: Es atnācu dziesmiņàm, Jaukajàm valodàm. 903-1 Apbrīn ļaudis dziesmu manu, Apbrīn manu valodiņu; Es ļaudim pasabrīnu, Tik nesmuki dzīvojot. 903-3 Ko smejiesi, tautu meita, Tu manaji dziesmiņai? Kà es tevi nesmejos Tik netikli dzīvojot. Rezultāti: 101 - 110 no 286
|