Brūtgans bēg, slēpjās.
18586-1 Bēdz mežâ, bāleliņ, Māte veda snauduliņu, Apķeries kuplu priedi, Ne snauduļa līgaviņu. 18586-11 Māte manim vīru veda, Es iebēgu siliņâ, Apķēros sila priedi, Ne ap laisku tēva dēlu; No priedites skali plīsa, Kas no laiska tēva dēla? 18586-0 Māmiņ' manim sievu veda, Es aizbēgu eglajâ, Apķēros kuplu egli, Ne to laidu līgaviņu. Kupla egle šim brīžam, Mūžam laida līgaviņa. 18586-15 Sakàs māte sievu ņemt, Es par kalnu siliņâ; Apsaskāvu sila priedi, Kà ap savu līgaviņu. 18586-16 Tēvs man veda līgaviņu, Es pār kalnu siliņâ; Labak priedi apsaskāvu, Ne kà laisku līgaviņu. 18586-12 Māte manim vīru veda, Es pa logu siliņâ, Apsaķēru sila priedi, Ne kà laisku tēva dēlu. Šim brīžam sila priede, Mūžam laiskis tēva dēls. 18586-2 Bēdz mežâ bāleliņi, Māte veda vecu sievu; Apsaķeri sila priedi, Ne veco līgaviņu. 18586-5 Māte manim sievu ņēma, Es par kalnu siliņâ; Es apķēru sila priedi, Vēja lauztu ozoliņu. 18586-4 Māte man sievu ņēma, Es iebēgu siliņâ; Labak cirtu sila priedi, Kà ņēm' laisku mātes meitu. 18586-13 Māte manim vīru veda, Es iebēdzu siliņâ. Labak daila sila priede, Ne kà laiskis tēva dēls; No priedites skalus plēsa, Ko no laiska tēva dēla?
|