Brūtgans bēg, slēpjās.
18582-0 Aiju, manu sūru dienu, Nu man nāca grūta diena: Nu man māte sievu veda, Nu man' kungi vīru sauks. 18583-0 Bēdz, brāliti, klētiņâ Miežu, rudzu apcirknî, Lai mekleja tautu meita, Miežus, rudzus bārstidama. 18584-0 Bēdz iekšâ, brāleliņi, Nu ved tavu snaudaliņu! Kur, māsiņ, nu es bēgšu, Jau ieveda istabâ. 18585-0 Kur liksi, vedej, Šàs dienas vedumu? Bāliņš aizbēga Pār Daugaviņu. 18586-7 Māte manin sievu veda, Es iebēgu siliņâ; Labak manim sila priede, Ne kà laiska līgaviņa. Sila priedi malkâ cirtu, Kur likš' laisku līgaviņu? 18586-8 Māte mani sievu veda, Es iebēgu siliņâ; Labak ņēmu sila priedi, Ne diženu mātes meitu. 18586-14 Man māmiņa siev' atveda, Es aizbēgu eglajâ. Labak kuplu egli ņēmu, Ne kà laisku mātes meitu. 18586-3 Es nezinu, kas nu būs, Grib man māte sievu vest. Es iebēgu eglajâ, Apķēros kuplu egli; Kupla egle šim brīžam, Būs mūžam līgaviņa. 18586-6 Māte man sievu veda, Es iebēgu siliņâ, Apķēros ap sila priedi, Ne ap laisku mātes meitu. 18586-10 Māte man vīru veda, Es iebēgu siliņâ, Apķēros ap sila priedi, Ne ap laisku tēva dēlu. Sila priedi malkâ cirtu, Kur liks laisku tēva dēlu?
|