Tautu meita izpaļāta, izbrāķēta.
22015-0 Es noplūcu to puķiti, Ko ziemelis plucinaja; Es pārvedu to meitiņu, Ko nelietis nicinaja. 22016-1 Es uzņēmu to kociņu, Visi mina kājiņàm; Es paņēmu to meitiņu, Visu ļaužu vainojamu. Būs manâ mūžiņâ Vislabaja līgaviņa. 22016-0 Es pacēlu to kociņu, Kur ļautiņi pāri kāpa; Es paņēmu to meitiņu, Ko ļautiņi niecinaja. 22016-2 Tīšam ciertu to kociņu, Kas aur ceļa maliņâi; Tīšam jēmu to meitiņu, Ko ļautiņi niecinaja. Lieti der tas kociņis, Darbam der ta meitiņa. 22017-0 Es vīziti nosapinu No tàm lūku nodaràm; Es noņēmu līgaviņu No tàm ļaužu izpaļàm. 22018-1 Es bij meitu brāķerits, Meitas laidu vējiņâ; Man pašam gadijàs Ašķagala līgaviņa. 22018-7 Puis's iet meitas brāķedams, Kà lāc's auzas braucidams; Staltam tēva dēliņam Atšķirgala līgaviņa. 22018-8 Tu puisiti, jauns būdams, Nelaid meitu vējiņâ, Tev pašam(i) gadisies Aščugalu līgaviņa. 22018-6 Man bāliņš, jauns būdams, Meitas laida vējiņâ; Nu pašam gadijàs Astesgala līgaviņa. 22018-3 Kad es biju jauns puisitis, Meitas laidu vējiņâ; Man pašami gadijàs Vējâ laista līgaviņa.
|