Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem.
21867-0 Aiju, manu lielu kaunu Pret citàm māsiņàm: Es bij' pati vēligà, Nu neveikļa līgaviņa. 21868-0 Ai, pīlite platkājite, Kam sajauci ūdentinu? Ai, netiklis tēva dēls, Apsjem labu mātes meitu! 21869-0 Apakļam, mans pūriņš, Apakļam, mans bāliņš! Uz celiņu sazinaju Slinku maizes arajiņu. 21870-0 Dieviņš deva, man vēleja Slinku vīru arajiņu; Ne puķite neziedeja Slinka vīra sējumâ. 21871-4 Es šķietos kalnâ kāpt, Daiļu rauti āboliņu; Norāvos vīreksniti, Kas vairs lieti nedereja. 21871-1 Es dzīros kalnu kāpt, Ieķerties abulâ; Ieķēros vīgrieznî, Kas vis lieti nederej'. 21871-5 Es šķitos uzaugdama Pureniņu sasagūt; Sasaguvu vīrekstiņu, Kas lietai nedereja. 21871-6 Es cereju kalnâ kāpt(i) Noķerties ozolâ; Noķēros vīboknê, Tik tādâ nelietê. 21871-3 Es gribeju kalnâ kāpt, Pie ozola noķerties; Noteceju lejiņâ, Noķēros vīdrīksnê. 21871-0 Es šķitos uzaugdama Pureniņu sasagūt: Sasaguvu vīgriezniti,- Nekam lieti nedereja.
|