Apmierinās bez naida, sader; apdziedātie neņem ļaunā.
Katalogs > ... > Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana. > Apmierinās bez naida, sader; apdziedātie neņem ļaunā.
958-1 Dziesmu dēļ, sveši ļaudis, Neturat ienaidiņu: Ne ta mana gribešana, Ta senaja veca tiesa. 958-0 Dziesmu dēļ, jauni kungi, Neturiet ienaidiņu! Ne ta mana uzcelšana (izsmiešana), Ta seneja veca tiesa. 959-1 Dziesmu dēļ, sveši ļaudis, Ilgi dusmu neturat: Es savâ dzērumâ Daždažadi izdziedaju. 959-0 Dziesmu dēļ jūs, ļautiņi, Neturat ienaidiņu! Es ar savu jaunumiņu Daždažadi izdziedaju. 960-0 Dziesmu dēļ, labi ļaudis, Mani jel nepeļat! Pieder pieši pie zābaka, Pie meitàm dziedašana. 961-0 Dziesmu dēļ, sveši ļaudis, Neturat ienaidiņu: Ik dziesmiņu izdziedajis, Sēž savâ kumeļâ. 961-1 Dziesmu dēļ, sveši ļaudis, Neturat ienaidiņu, Es, dziesmiņu izdziedajis, Kāpš' savâi kumeļâ. 962-0 Gana man žēl palika, Sav' māsiņu apdziedot. Kam tu nāci taî vietâ, Kur man bija jaapdzied? 963-1 Labi, labi tie ļautiņi, Panes labu, panes ļaunu; Ir es pate nepanestu Tādu ķēmu valodiņu. 963-2 Labi, labi tie ļautiņi, Panes ļaunu, panes labu; Mans bāliņis nepanesa Maza bērna valodiņu.
|