Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
Katalogs > ... > Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana. > Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
902-0 Nesmejiet jūs, ļautiņi, Ne smieklam es atnācu: Es atnācu dziesmiņàm, Jaukajàm valodàm. 903-1 Apbrīn ļaudis dziesmu manu, Apbrīn manu valodiņu; Es ļaudim pasabrīnu, Tik nesmuki dzīvojot. 903-3 Ko smejiesi, tautu meita, Tu manaji dziesmiņai? Kà es tevi nesmejos Tik netikli dzīvojot. 903-5 Smējàs ļaudis dziesmai manai, Smējàs manai valodai; Es ļaudim pasmejos, Tik nelabi dzīvojot. 903-4 Ļaudis manai dziesmai smej, Smej manai valodai; Es ļaudiem nepasmēju, Tik neglīti dzīvojot. 903-2 Brīnàs ļaudis dziesmàm manàm, Brīnàs manai valodai; Es ļaudim brīnijos, Ka neglīti dzīvoja. 903-0 Smēja ļaudis man dziedot(i) Smēja manim runajot; Es ļaužiem nepasmēju, Tik netikli dzīvojot. 904-0 Smējàs ļaudis dziesmai mane, Smējàs mane valodà. Ko ļautiņi tad daritu, Kad darbiņu nemācetu? 905-0 Smējàs man visi ļaudis,- Kas smiekliem nesmējàs?- Smējàs man dziesmiņàm, Smējàs man valodai; Darbiņam nesmējàs, Redz ražani dzīvojam. 906-3 Smejiet, ļaudis, man dziedoti, Nesmejieti runajot: Dziesmiņ' mana izdomata, Valodiņa Dieva dota.
|