Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
Katalogs > ... > Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana. > Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
898-0 Atņemiet dziesmit' manu, Nelieciet novārtâ! Tas bij mans lielis kauns, Liek dziesmiti novārtâ. 899-3 Nevienam es nedevu Sav' dziesmiņu vārdzinàt: Ik dziesmiņu izdziedaju, Ik satinu kamolî. 899-4 Navienam as naduošu Sovu dziesmu saerežgít: Kuiru dziesmu nuoedziedéju, Tùo satynu komuoelîe. 899-0 Es nedevu nevienami Savu dziesmu sarežģìt: Kuŗu dziesmu nodziedaju, To satiņu kamolâ. 899-2 Kad es iešu tautuņâs, Dziesmas tīšu kamolâ; Neatstāšu puiseniem Savu dziesmu nežģelèt. 899-1 Es nedošu savas dziesmas Nevienam sarežģìt: Kuŗu dziesmu izdziedaju, To satinu kamolâ. 900-1 Es dziedaju diezgan labi, Puisits mani izmēdija; Dievis zina, kà dziedàs Paša puiša līgaviņa. 900-0 Gana skaisti es dziedaju, Puiši mani izmēdija; Dieviņš zina, kà dziedàs Puišu pašu līgaviņa. 901-1 Mēdi, mēdi, mēdekliti, Ne tu mani nomēdisi: Puns tavâ pieritê, Pūte mēles galiņâ! 901-0 Ko dziedašu, ko runašu, Svešu zemi staigadama? Dziedaš' pate savu dziesmu, Runaš' savu valodiņu.
|