Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai.
Katalogs > ... > Piekodināšana jaunajam pārim par nākamo sadzīvi. > Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai.
26097-0 Ai, māsiņa tautu meita, Klausi manu padomiņu: Gudru prātu, gudru prātu Valdi savu valodiņu. 26098-0 Ai, Trīniņ, ai, Trīniņ, Neslēdz cieti savu klēti, Neslēdz cieti savu klēti Priekš to vecu māmuliti! Necerè, nedomà, Ka tas tavis krājumiņš: To māmiņa sakrājusi, Ar vīzàm staigajot. 26099-0 Dzīvà, mana līgaviņa, Nebrīdè māsu manu; Tav palika dzīvošana, Kas manai māsiņai? 26100-0 Eş, bròliņ, tev pìsoku, Tu pìsoki vadaklai, Ka mòmeņa natacátu Upis molu raudódama! 26101-0 Paskaties tu, Barbuļa, Kas iesēda lukturî: Ja tu mīļi nedzīvosi, Kļūs mugura odereta. 26102-5 Tà nedari tu, māsiņ, Kà tu biji lielijsès: Kad ieraugi vīra radus, Ar katliņu kaņupês; Kad ieraugi savus radus, Ar katliņu namiņâ. 26102-6 Tu, māsiņ, tà nedari, Kà tu biji dzīrusies: Savus radus vien mielot, Vīra radus nemielot. Kad atnāca vīra radi, Ietek rutku dārziņâ; Kad atnāca sevi radi, Čura čura podiņâ. 26102-2 Kad ieraugu savus radus, Tad ar katlu namiņâ; Kad ieraugu vīra radus, Ar katliņu kaņepês. 26102-0 Tà, māršiņ, tu nedari, Kà tu biji dzīrusès: Kad atnāca vīra radi, Ruku rakt dārziņâ; Kad atnāca pašas radi, Cāļu kaut namiņâ. 26102-7 Tu, māsiņa, tà nidari, Kà tu biji solijsies: Savus radus vien godèt, Vīra radus nigodèt.
|