25230-1
Sarkana, sarkana
Saulite lēca;
Sarkani zieidņi
Māsiņas pūrâ.

5256-1
Sen dzirdeju tautiņâs
Augam daiļu zeltainiti,
Augam daiļu zeltainiti,
Ne pie viena neejot.
Tīšam jāju proves dēļ,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk zeltaine raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltainite ?
- Kà es gauži neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne bagatu bāleliņu.
- Nāc pie manis, zeltainite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Ir bagati bāleliņi.

8553-3
No kociņa lapas bira,
Grimst ūdeņa dibinâ;
Tà Dieviņis nogremdès
Man valodu cēlejiņu.

22594-0
Dēlu māte bēdajàsi,
Ka es darbu nemācešu.
Nebēdajies, dēlu māte,
Māku šūti, māku austi,
Māku kulti rijiņâ,
Māku malt kambarî.

18353-1
Citas meitas visas bija,
Man māsiņas vien nebija!

18794-1
Labak bridu tēva dubļus,
Ne tautieša laipas gāju,
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.

713-0
Aunies kājas, lakstigala,
Dzīsim govis paganìt;
Tu dziedasi ievienâ,
Es gosniņas ganidama.

13245-7
Sen dzirdeju ciemiņôsi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabâ.
Kad iegāju istabâ,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidìt.
Eimu pats kambarî
Raudzìt zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitèm.

32148-0
Rìgâ sniga jauns sniedziņis, -
Tas nebija jauns sniedziņš,
Tàs bij puišu asariņas,
Ko nodeva no Kurzemes.