33562-2
Es nolauzu tēvam cieri,
Nedrīksteju mājâs iet.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk manis mīļais tēvis:
Celies, dēliņ, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļà māte:
Celies, dēliņ, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk manis mīļais brālis:
Celies, brālit, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļà māsa:
Celies, brālit, nāc uz māju!
- Es neiešu, es nevaru,
Man gāliņa gaužam sāp.
Es apgulu lagzdienâi
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļà brūte:
Celies, mīļais, nāc uz māju!
- Nu es iešu, nu es varu,
Man gāliņa vairs nesāp.

23657-0
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Divi mani vienu rāja:
Rāja mani tautu dēlis,
Rāja tautu māmuļite.

13298-1
Trīs gadiņus audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Ceturtâ gadiņâ
Tad sedloju kumeliņu,
Tad sedloju kumeliņu,
Jāju brūtes raudzities;
Piektajâ gadiņâ
Brūti viegli vizinaju.

3468-7
Ai, jaunaju bāleliņu,
Tavas mīļas valodiņas!
Stāvu lēcu no kumeļa,
Kad izdzierdu runajam.

17433-0
Es izgāju bērza birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Es aizgāju no bāliņa,
Ne asaru nenolaidu.

10550-1
Vainadziņu valkadama,
Puišiem mutes es nedevu;
Vaj man savu baltu muti
Dot zēniem nošmulèt?

24788-0
Nāc, māsiņ, atpakaļ,
Ja tautàm nevajaga;
Ne tadēļ zeme zuda,
Ka noņēma vaiņadziņu.

12709-3
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tà drebeja puišu sirdis
Uz jaunàm meitiņàm.

22364-0
Ne tur krita kļava lapa,
Kur auguse kļaviņâ;
Ne tur tika mūs' māsiņa,
Kur augdama domajuse.

6278-2
Kalnâ kāpu ritinàt
Savu zīļu vaiņadziņu.
Ja tas tāļu noritès,
No tālienes tautas jās;
Ja tepat lejiņâ,
Tad tautiņas tuvumâ.