Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
34564-0
Došu, došu puisišam,
Ko es biju solijuse:
Došu savu ezeriņu,
Kumeliņu peldinàt.
16643-0
Gauži raud mans pūriņš,
Kam jaunam jostu joza.
Raud' pūriņi, uz tautàm,
Kam tàs mani jaunu ņēma.
7211-0
Adìt adu raibus cimdus,
Ne, brālit, tevis dēļ,
Adu tautu miglačam,
Asariņu dzērajam.
13823-0
Čukstèt čukst tēvs ar māti,
Ko tie čukst, ko nečukst?
Čukstej', kaut siveniņu,
Vest dēlam līgaviņu.
10488-0
Nu es ietu tautiņâs,
Kaut māmiņa mani dotu;
Nu es mītu vaska plānu,
Glāza durvis virinatu.
21746-3
Jau te bija uguņota,
Vēl atveda zēveļotu;
Nu to mūsu māmuliņa
Ne lapâs netversies.
18879-5
Es iegāju dieverôs,
Kà lielâ eglajâ,
Ne saulites neredzeju
Aiz dieveru cepurèm.
12413-1
Aužat, meitas villainites,
Ja gribati preceties,
Ko varat apsegties,
Ar vīriņu guledamas.
6138-0
Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vaiņadziņ;
Ja nespīdi visu mūžu,
Spīd' jel šādu vasariņu.
13646-24
Viena pate māsa auga
Deviņôs bāliņôs,
Ik rītiņu ritinaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâ rītiņâ
Nedzird mūsu malejiņu.
Ej, memmiņ, kambarî,
Apraug mūsu malejiņu.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Auniet kājas, triniet piešus,
Seglojiet kumeliņus,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenaities pēc māsiņas!
Jāsim, brāļi, simtu jūdžu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam simtu jūdžu,
Tur bij trīs muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Ko tik koši spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
Jāsim, brāļi, otru simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam otru simtu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Ko tik koši koklejiet?
-Koklejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Uzjājam lielu ciemu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Kam tik koši koklejat?
-Koklejam tai māsai,
Kam noņēma vainadziņu.
-Iekšâ vis neiesim,
Kamēr nāks nama tēvs,
Iznāk pats nama tēvs,
Sāk mūs visus sveicinàt:
-Ai, mīļie jauni kungi,
Ko teitan meklejiet?
-Meklejami mūs' māsiņu,
Kam noņēma vainadziņu.
-Kāpiet, kungi, no zirgiem,
Lūdzu pašus istabâ.
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Ceļ priekšâ vīn' un medu.
Mēs tamēr neēdam,
Kamēr māsu redzesim.
Iznāk mūsu īsta māsa
No kambara raudadama
Lielôs zīžu nēzdogôs,
Rakstu mici galviņâ.
-Mani mīļi bāleniņi,
Es nevaru līdzi iet:
Te man ņēma vainadziņu,
Te uzlika rakstu mici.
-Dzersim, brāļi, veselibas
Mīļajai māsiņai,
Lai dzīvo simtu gadu
Ar tautieti tēva dēlu!
