Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
21707-0
Tik tautàm mīļi vārdi,
Kad nāc' mani bildinàt;
Kur tautieša mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
21164-0
Vai, manu brāliti
Gluženu muti;
Ta tautu meita
Pinnaina, rētaina.
26825-1
Ar visiem es satiku,
Ar visiem laba biju;
Ar to vienu nevareju,
Kas nocēla vaiņadziņu.
10286-4
Maza biju, gudra biju,
Māku tautas kaitinàt:
Kad tautietis kalnâ kāpa,
Es no kalna lejiņâ.
6904-0
Ai, rociņas, ai, kājiņas,
Kam augàt netikušas!
Roku dēļ, kāju dēļ
Nicin' visu augumiņu.
22432-2
Vienu vietu es uzaugu
Ar bāliņa līgaviņu;
Vienu jostiņ' i valkaju,
Vienu zīļu vainaciņu.
28891-0
Saulit' mazu gabaliņu,
Es vēl tālu ganibâs.
Kad pārdzīšu, kad izslaukšu,
Kad nojāšu pieguļâi!
Māsa manas goves slauca,
Brālis jāja pieguļâi.
21120-0
Vārna kliedze, vārna sauce,
Vārnu vilki apstājuši.
Kad zinatu mūsu kungi,
Sūtit' simtu medinieku.
13646-23
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pa pūrami maldinaju.
Kas notika vienu rītu,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nedziedaja malejiņa?
Ej, māmiņa, kamburêi
Malejiņu apraudzit.
Nāk māmiņa raudadama:
Malejiņas vairs nevaid,
Vaiņadziņu vien atradu
Dziernu galda galiņâi.
Dēli, mani mīļi dēli,
Sedlojàti kumeliņus,
Dzenatiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu tautiņâs!
Simtu jūdžu galiņâi
Spēle daiļi spēlmaniši.
Labvakari, spēlmaniši.
Ko jūs daili spēlejati?
-Gaŗam vienu meitu veda,
Tai mēs daiļi spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Vaj varetu mēs panākt?
-Dzenaties simtu jūdžu,
Ta' jūs viņu panāksit.
Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate to celiņu.
-Dzenaties sav' māsiņu
Otru simtu tautiņâs.
Otra simta galiņâi
Spēlè daili spēlmaniši.
Labrītiņu, spēlmaniši,
Ko jūs daili spēlejat?
-Šodien vienas kājas dzēra,
Tàs mēs daili spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate kāzu namu,
Parādate kāzu namu,
Ievedate istabâi.
Atradame sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâi.
Nāk māsiņa no galdiņa,
Asariņas slaucidama.
Pacēluse zīļu krēslu:
Sēdat, mani bāleniņi,
Sēdat, mani bāleniņi,
Gaŗu ceļu atnākuši!
-Ai, māsiņa, mīļa, balta,
Mēs pēc tevis dzinamies.
Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Māte tevis žēli raud.
-Es, brāliši, vai(r)s neiešu,
Kam jūs mani maldinat;
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pūru malu raudadama.
Pārnesate māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par gāliņas sukajumu,
Par kājiņu avumiņu.
25109-0
Gulèt iešu,- kur gulešu?
Visi kakti pieguluši;
Saujiņâ cisas nešu,
Padusê paladziņu.
